2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi tiesas izdevumos un valsts nodevas apmēros. Izmaiņas ir būtiskas, un tās ietekmēs ikvienu personu, kas vēlas vērsties tiesā ar prasību. Valsts nodevu reforma civillietās ir vērsta uz tiesas pieejamības veicināšanu un ar šiem grozījumiem tiek cerēts, ka tiesu sistēma kļūs pieejamāka.
Būtiskākās izmaiņas
2018.gadā Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija konstatēja, ka valsts nodevas apmēra problemātika Latvijā ir saskatāma vairākos aspektos. Pirmkārt, var būt situācijas, kad valsts nodevas apmērs pārsniedz pašu prasības summu un, otrkārt, pati valsts nodevu sistēma un aprēķināšana civillietās ir nepamatoti sarežģīta. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas veikto izpēti Latvija līdz šim ierindojusies starp valstīm, kurās ir noteikti vieni no augstākajiem valsts nodevu apmēriem Eiropas Savienībā.
Līdz šim valsts nodeva bija aprēķināma procentuāli no prasības summas , un Civilprocesa likumā (CPL) nav noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs, kas maksājams par prasību, kas novērtējama naudas summā.
Grozījumi paredz, ka valsts nodeva turpmāk ir noteikta fiksētā veidā, ņemot vērā prasības summu, kā arī noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs 25 000 eiro prasībām, kuru summa pārsniedz 750 000 eiro.
Piemēram, ja prasības summa ir diapazonā 2 501 – 5000 eiro, tad turpmāk valsts nodeva būs maksājama 300 eiro apmērā. Šādi prasību summu diapazoni kopā noteikti 26, un katram no tiem ir fiksēts valsts nodevas apmērs.
Praktiski minētais nozīmē, ka:
- valsts nodevas apmērs ievērojami samazināsies prasībās līdz 7500 eiro, bet prasībās līdz 40 000 eiro tas nepalielināsies, pat nedaudz samazināsies. Piemēram, līdz 2025.gada 1.aprīlim valsts nodeva par prasību 30 000 eiro apmērā ir 1680 eiro, bet pēc 2025.gada 1.aprīļa tā būs 1050 eiro;
- valsts nodevas apmērs prasībās no 40 001 eiro palielināsies. Ja līdz šim, piemēram, par prasību 250 001 eiro apmērā valsts nodeva bijusi 5525,01 eiro, tad sākot no 2025.gada 1.aprīļa tā būs 7300 eiro. Izmaiņas arī fiksēto valsts nodevu apmēros
[image src=”/assets/Capture-v2.PNG” id=”8188″ width=”419″ height=”736″ class=”leftAlone ss-htmleditorfield-file image” title=”Capture v2″]
Grozīti arī fiksēto valsts nodevu apmēri. Piemēram, par prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu iepriekšējo 70 eiro vietā turpmāk maksājami 80 eiro, bet, piemēram, par prasījumu šķirt laulību iepriekšējās valsts nodevas 145 eiro vietā turpmāk maksājama valsts nodeva 160 eiro apmērā.
Izmaiņas skars arī lietu kategorijas, kurām nav mantiska rakstura. Proti, valsts nodeva ir palielināta no 70 eiro līdz 300 eiro. Šajā kategorijā ietvertas arī iepriekš atsevišķi norādītās prasības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību, pieteikumi par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī pieteikumi, kas saistīti ar strīdiem, kas izskatīti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, un prasības, kas attiecas uz kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasības par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Tāpat izmaiņas gaidāmas valsts nodevas apmērā pieteikumam par kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju. Iepriekšējās valsts nodevas 355 eiro vietā tagad tā būs 1000 eiro. Šajā lietu kategorijā likumdevējs īpaši izcēlis, ka valsts nodevas apmēra pieaugums pamatojams ar apstākli, ka šī lietu kategorija ir pietiekami sarežģīta, un līdzšinējais valsts nodevas apmērs nav atbilstošs tiesas patērētajiem resursiem un administratīvajam izmaksām, kas rodas, izskatot šādas lietas.
Likumdevējs kopumā fiksēto valsts nodevu paaugstinājumu pamato arī ar to, ka turpmāk izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un to atpakaļsūtīšanu, ir iekļauti valsts nodevā un par tiem vairs nebūs veicama atsevišķa samaksa, ko CPL līdz šim paredzēja.
Sagaidāms, ka šāds risinājums vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu, jo tie būs iekļauti valsts nodevā un tiks piedzīti par labu uzvarējušajai pusei. Savukārt, ja parādnieks nesamaksās ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus līdz sprieduma brīvprātīgas izpildes termiņam, viņam netiks uzsākta jauna izpildu lieta par šo izdevumu piedziņu valsts labā, mazinot arī izpildu lietu apjomu.
Visbeidzot, izmaiņas skars arī sūdzības par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumiem, kur turpmāk maksājama nevis valsts nodeva, bet drošības nauda 80 eiro apmērā. Drošības nauda turpmāk tiks piemērota arī sūdzībām par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumiem. Minētais nozīmē, ka abos gadījumos, ja sūdzība būs pamatota, persona turpmāk varēs atgūt samaksāto drošības naudu.
Ieguvums publiskajam sektoram
Turpmāk valsts un pašvaldību iestādes būs atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tostarp valsts nodevas, lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumu. Šobrīd, ceļot tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, ir jāmaksā valsts nodeva atbilstoši CPL 34.pantam, kas šajos strīdos var sasniegt ievērojamas summas.
Ar šādu atvieglojumu likumdevēja mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību iestāžu vēršanos tiesā un samazināt tām finansiālo slogu, kas saistīts ar prasību iesniegšanu, lai atgūtu konkurences tiesību pārkāpuma dēļ nodarītos zaudējumus. Šādi grozījumi izdarīti arī saskaņā ar vispārējo valsts nostāju veicināt un aktualizēt zaudējumu prasību celšanu tiesās un radīto zaudējumu atgūšanu, kur konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā radušies zaudējumi ir visas sabiedrības nodokļu maksātāju nauda, un darīt visu iespējamo, lai to atgūtu.
Lai gan no likumprojekta anotācijas izriet, ka visi publiskie pasūtītāji, kas cietuši no konkurences tiesību pārkāpuma, zaudējumu atlīdzināšanas prasības gadījumā būtu jāatbrīvo no valsts nodevas, pieņemtā CPL redakcija to attiecina tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm, nevis visiem “pasūtītājiem” Publisko iepirkumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
Arī Konkurences likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2024.gada 26.decembrī, piešķīra Konkurences padomei jaunu funkciju – palīdzēt publiskajiem pasūtītājiem identificēt, novērtēt un aprēķināt zaudējumus, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu dēļ. Jēdziens “publiskie pasūtītāji” ietver plašāku subjektu loku nekā tikai valsts un pašvaldību iestādes. Tādēļ pastāv nesakritība starp tiem, kas var saņemt Konkurences padomes atbalstu zaudējumu aprēķināšanā, un tiem, kuri tiek atbrīvoti no valsts nodevas samaksas, ceļot šādu prasību tiesā – pēdējā kategorija ir šaurāka.
Valsts nodevu reformas novērtējums
Grozījumi valsts nodevu apmēros primāri tika iniciēti, lai izpildītu divus Satversmes tiesas spriedumus – 2022.gada 23.februāra spriedumu lietā 2021-22-01 un 2023.gada 17.februāra spriedumu lietā 2022-05-01. Šie spriedumi paredzēja privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu.
Gatavojot grozījumos, tika secināts, ka ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tostarp nepieciešamas izmaiņas valsts nodevu apmēros kopumā, lai personām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieejamību tiesai.
Pieņemtie grozījumi noteikti ir padarījuši valsts nodevu apmērus pārskatāmākus, jo valsts nodevu apmēri ir apkopoti tabulas veidā pa prasības summu diapazoniem. Līdz ar to ikviena persona, kura apsver vēršanos tiesā ar prasības pieteikumu, var daudz vienkāršāk noskaidrot, kāda apmēra valsts nodeva par potenciālo prasījumu tai būtu maksājama.
CPL joprojām saglabāti līdzšinējie izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem par atbrīvojumiem no valsts nodevas, kas nodrošina, ka sociāli neaizsargātām personām un valsts iestādēm ir iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā. Piemēram, no valsts nodevas samaksas atbrīvoti:
- prasītāji prasībās par darbinieku prasījumiem;
- prasītāji prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies kaitējums veselībai;
- pieteikuma iesniedzēji par pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;
- pieteikuma iesniedzēji par pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu;
- prasītāji prasībās par uzturlīdzekļiem bērnam vai vecākam, paternitātes noteikšanu;
- prasītāji prasībās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai;
- pieteikuma iesniedzēji par pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu vai aizgādnības nodibināšanu.
Citos gadījumos lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no valsts nodevas. Tiesa, izskatot šādu lūgumu un ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no valsts nodevas.
Nenoliedzami, valsts nodevu apmēra samazināšana prasībām līdz 40 000 eiro var veicināt tiesas pieejamību un personu vēršanos tiesā, tādējādi nodrošinot personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tomēr, kā redzams, tad valsts nodevas apmērs palielināsies tieši vidēja un liela apmēra prasībām. Tādēļ laiks rādīs, vai šādas likumdevēja izmaiņas, nodrošinot tiesas pieejamību personām ar mazāka apmēra prasībām, neradīs pretēju efektu, ka piekļūšana tiesai tiks ierobežota personām, kuru prasījumi ir ievērojami lielāki, jo faktiski tieši personas ar lielākiem prasījumiem nosegs “valsts nodevas atlaidi” mazajām prasībām.