Raksta autore ir Nataļja Puriņa, TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte.
2026.gada 1.janvārī spēkā stāsies grozījumi Komerclikumā, kas, kā norādīts anotācijā, veikti ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Jāpiekrit, ka tie nedaudz atvieglo administratīvo slogu, taču būtiski rūpīgi ievērot likvidācijas soļus, īpaši – nodokļu saistību izpildi. Izskatām, kādas izmaiņas ieviestas likvidācijas procesā un kā tās ietekmēs uzņēmumus.
Grozījumi veikti Komerclikumā 332.pantā par uzņēmumu likvidāciju. Jaunā redakcija paredz, ka pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu, pievienojot tikai mantas sadales plānu. Slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums turpmāk Uzņēmumu reģistram (UR) vairs nav jāiesniedz.
PIRMAIS LIKVIDĀCIJAS POSMS
Šis posms ietver:
- dalībnieku lēmumu un likvidatora iecelšanu;
- likvidatora piekrišanu un pilnvaru izsniegšanu;
- pieteikuma un pavaddokumentu sagatavošanu UR;
- paziņojumu nosūtīšanu valsts institūcijām un kreditoriem;
- kreditoru prasību pieteikšanas termiņa noteikšanu;
- likvidatora darbības un atbildības regulējumu.
Pirmais posms sākas ar dalībnieku sapulces sasaukšanu vai lēmuma pieņemšanu par likvidācijas uzsākšanu, likvidatora iecelšanu, termiņu noteikšanu un citiem būtiskiem jautājumiem. Lēmumā jānorāda likvidatora pienākumi, atbildība, atlīdzība (var noteikt ar atsevišķu vienošanos), kā arī informācija par atlikušās mantas sadali.
Pēc lēmuma pieņemšanas jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), kā arī kreditori. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir mēnesis, bet šo termiņu var pagarināt līdz 3 mēnešiem. Sabiedrībai jābūt pietiekamiem līdzekļiem saistību segšanai, pretējā gadījumā likvidācija nav iespējama un jāuzsāk maksātnespējas process. Obligāti jānodrošina nodokļu nomaksa, lai izvairītos no likvidācijas procesa apturēšanas no VID puses.
UR jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols / lēmums, veidlapa KR13 “Pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par komercsabiedrības darbības izbeigšanu”, likvidatora piekrišana un maksājuma uzdevums (ja dokumenti netiek iesniegti elektroniski). Ja dokumenti iesniegti elektroniski UR portālā, maksājuma uzdevums nav nepieciešams.
OTRAIS LIKVIDĀCIJAS POSMS
Likvidācijas otrais posms ietver:
- atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanu un apstiprināšanu;
- visu kreditoru prasību un likvidācijas izdevumu segšanu;
- pieteikuma iesniegšanu UR par komersanta izslēgšanu;
- sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pēc UR lēmuma.
Šis process nodrošina, ka visi likvidācijas nosacījumi ir izpildīti, un sabiedrība tiek oficiāli likvidēta atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Pēc kreditoru pieteikšanās termiņa un prasījumu apmierināšanas VID EDS jāiesniedz sākuma un slēguma finanšu pārskats. Proti, slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums vairs nav jāiesniedz UR, savukārt dokumentiem, kas jāiesniedz VID, šāds atbrīvojums nav noteikts. Mantas sadale notiek atbilstoši sadales plānam, kas jānosūta dalībniekiem. Mantas sadali drīkst uzsākt 2 mēnešus pēc plāna nosūtīšanas, ja nav strīdu. Ja rodas strīds, likvidatoram sadale jāatliek līdz tā atrisināšanai.
Pēc mantas sadales jāslēdz sabiedrības bankas konts un dokumenti jānodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. UR jāiesniedz veidlapa KR14 “Pieteikums komersanta izslēgšanai no komercreģistra”. Līdz 2026.gada 1.janvārim UR jāiesniedz arī slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums (ja veikta pārbaude), taču pēc grozījumiem šī prasība vairs nav spēkā.
Ja dalībnieki vai pārstāvji ir ārvalstnieki, process var ieilgt dokumentu nosūtīšanas un tulkošanas dēļ.
LIKVIDATORA PIENĀKUMI
Likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce vai atsevišķos gadījumos – arī tiesa, nosakot atlīdzību un pienākumus. Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības, ja tās nav pretrunā likvidācijas mērķim. Likvidatoram jāinformē kreditori, jāapmierina prasījumi, jāsagatavo slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns, jānodod dokumenti arhīvam un jāiesniedz pieteikums par likvidācijas pabeigšanu. Ja sabiedrības manta nav pietiekama, jāiesniedz maksātnespējas pieteikums. Būtiski atcerēties, ka sabiedrībai var būt vairāki likvidatori. Likvidators ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti viņa vainas dēļ. Ja ir vairāki likvidatori, tie atbild solidāri.
VID LOMA STRĪDOS
Svarīgi ņemt vērā Senāta 2025.gada 17.jūnija spriedumu lietā SKA-82/2025, kas mainīja VID nodokļu administrēšanas praksi. Šajā lietā tika izskatīts strīds par to, vai VID ir tiesīgs, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60.pantu, piedzīt nodokļu parādu no sabiedrības valdes locekļa pēc tās likvidācijas. Minētais pants piešķir VID tiesības vērsties pret valdes locekli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar šī paša likuma 25.pantu pēc sabiedrības likvidācijas parāds tiek dzēsts.
Praksē ir novērots, ka VID mēdza izmantot iespēju izslēgt sabiedrību no UR, faktiski neļaujot turpināt uzņēmējdarbību. Šādā situācijā sabiedrība vairs nespēja gūt ienākumus, lai segtu parādus, un VID tos mēģināja piedzīt no valdes locekļiem, atsaucoties uz likuma 60.pantu. Senāts savā spriedumā skaidri norādīja – ja sabiedrība ir izslēgta no UR, parādu nav iespējams piedzīt ne no sabiedrības, ne no valdes locekļa. Domājams, ka VID tagad rūpīgāk sekos līdzi likvidācijas procesam, lai nepieļautu līdzīgas situācijas.
Jaunākā tiesu prakse liek VID būt vērīgākam, tāpēc uzņēmumiem jābūt īpaši uzmanīgiem, veicot nodokļu nomaksu un sagatavojot nepieciešamos dokumentus. Likvidācijas process prasa rūpīgu plānošanu un atbildīgu pieeju, lai izvairītos no nevajadzīgiem riskiem un nodrošinātu likumīgu uzņēmuma darbības izbeigšanu.
KURĀS NOZARĒS VISVAIRĀK LIKVIDĒ UZŅĒMUMUS?
535 mazumtirdzniecība 317 sauszemes transports 291 vairumtirdzniecība Avots: “Lursoft”, 2025.gada 1.pusgada dati.
