Uzņēmumu apvienošanās ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa, kas var būtiski ietekmēt tirgus struktūru un konkurenci. Latvijas un Eiropas Savienības regulējums paredz gadījumus, kad uzņēmumu apvienošanās ir jāpaziņo Konkurences padomei vai Eiropas Komisijai un jāsaņem šo iestāžu atļauja. Rakstā iztirzāti apstākļi, kad šāda paziņošana ir obligāta, un kādas ir iespējamās sekas, ja šis pienākums netiek izpildīts.
Kas ir uzņēmumu apvienošanās
Pirms aplūkot kritērijus, kuriem izpildoties, ir jāziņo Konkurences padomei (KP) par apvienošanos, būtiski ir definēt, kas ir uzņēmumu apvienošanās. Saskaņā ar Konkurences likuma 15.pantu tirgus dalībnieku apvienošanās var izpausties kā:
- divu vai vairāku neatkarīgu uzņēmumu apvienošanās vienā juridiskā struktūrā;
- viena uzņēmuma pievienošanās citam;
- izšķirošas ietekmes iegūšana pār citu uzņēmumu ar akciju iegādes starpniecību, aktīvu iegūšanu vai līgumsaistībām.
Apvienošanās mērķis var būt dažāds – sinerģijas efekta sasniegšana, tirgus daļas palielināšana, izmaksu samazināšana vai jaunu tirgu iekarošana.
Kad jāziņo par apvienošanos
Konkurences likuma 15.pants nosaka obligātu paziņošanas pienākumu KP par plānoto uzņēmumu apvienošanos, ja izpildās abi šie kritēriji:
- visu apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums Latvijas teritorijā iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 30 milj. eiro;
- vismaz diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums Latvijas teritorijā iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 1,5 milj. eiro katram.
Turklāt pastāv arī saīsinātais ziņojums, kuru var sniegt pilnā ziņojuma vietā, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:
- neviens apvienošanās dalībnieks nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;
- apvienošanās dalībnieki darbojas vienā konkrētajā tirgū, un to kopējā tirgus daļa nepārsniedz 20%;
- apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, un katra apvienošanās dalībnieka tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30%;
- apvienošanās dalībnieki iegūst kopīgu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku, kurš negūst apgrozījumu Latvijas teritorijā;
- apvienošanās dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku tirgū, kurā tam jau ir kopīga izšķiroša ietekme.
Ziņojums nav jāsniedz divos specifiskos gadījumos:
- kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kas īslaicīgi iegādājas vērtspapīrus tālākai pārdošanai un neizmanto balsstiesības, lai ietekmētu konkurenci;
- maksātnespējas un likvidācijas procesos, kad izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.
Pilna vai saīsināta ziņojuma iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.800 “Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos”.
Vienlaikus Konkurences likuma 15.pantā ir noteikts, ka KP ir tiesības pēc savas iniciatīvas 12 mēnešu laikā no apvienošanās pieprasīt ziņojumu arī tad, ja nav sasniegti minētie apvienošanās paziņošanas sliekšņi, ja:
- apvienošanās notiek konkrētajā tirgū, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki, un to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40%;
- ir pamatotas aizdomas, ka apvienošanās rezultātā var rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis vai tikt būtiski samazināta konkurence.
Nosakot, vai naudas sods ir pamatots un samērīgs, nozīme var būt arī apstākļiem, kāpēc pārkāpums ir pieļauts, jo no tā var būt atkarīgs, kāda iejaukšanās privātpersonas tiesībās ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu naudas soda mērķi un tas būtu samērīgs – šāda atziņa pausta Senāta 2024.gada 28.jūnija spriedumā lietā SKA-21/2024.
Konkurences likumā par sankcijām, kuras piemēro, ja netiek sniegts ziņojums vai tas ir iesniegts nepilnīgs, ir sods līdz 1%no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Turklāt, ja ir vienošanās aizlieguma pārkāpums, tad sods tirgus dalībniekam var būt līdz 5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 eiro katram, bet konkurentiem līdz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 eiro katram.
Eiropas Savienības mēroga apvienošanās
Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā regula 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Apvienošanās regula).
Atbilstoši regulai robežas, kuras sasniedzot, ir jāziņo Eiropas Komisijai (EK), var iedalīt divos veidos:
- Pamata robežas. Proti, visu attiecīgo uzņēmumu apvienotais kopējais apgrozījums pasaulē pārsniedz 5 miljardus eiro vai katra no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem kopējais apgrozījums ES pārsniedz 250miljonus eiro.
- Alternatīvās robežas. Proti,
- visu attiecīgo uzņēmumu apvienotais kopējais apgrozījums pasaulē pārsniedz 2,5 miljardus eiro;
- visu attiecīgo uzņēmumu apvienotais kopējais apgrozījums katrā no vismaz trijām dalībvalstīm pārsniedz 100miljonus eiro;
- katrā no vismaz trijām dalībvalstīm, kas minētas saistībā ar 2. apakšpunktu, katra no vismaz diviem uzņēmumiem kopējais apgrozījums pārsniedz 25 miljonus eiro;
- katra no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem kopējais apgrozījums Kopienā pārsniedz 100 miljonus eiro.
Ja tiek sasniegta vismaz viena no iepriekšminētajām robežām, saskaņā ar Apvienošanās regulas 7.pantu, ir pienākums ziņot par to EK pirms tās īstenošanas.
Komisija ir tiesīga piemērot sodu, kas nepārsniedz 1% no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu asociācijas kopējā apgrozījuma, ja iesniegumā ir norādīta nepatiesa vai maldinoša informācija vai ir atsūtīti nepilnīgi dokumenti, vai ir atteikšanās no pārbaudes. Savukārt sods, kas nepārsniedz 10%, ir piemērojams, ja nav ticis iesniegts ziņojums par apvienošanos.
Ieteikumi uzņēmumiem
Uzņēmumu apvienošanās ir detalizēti regulēta joma, kas prasa uzmanību un atbildību no uzņēmumiem. Lai nodrošinātu atbilstību regulējumam un izvairītos no negatīvām sekām, uzņēmumiem, kas plāno apvienošanos, ir svarīgi:
- rūpīgi izvērtēt plānotās apvienošanās apgrozījuma rādītājus Latvijā un, ja nepieciešams, arī pasaulē un ES, lai noteiktu, vai tiek sasniegti paziņošanas sliekšņi gan Latvijas, gan ES līmenī;
- ja tiek sasniegti Latvijas nacionālie apgrozījuma sliekšņi, savlaicīgi sazināties ar KP un iesniegt paziņojumu par plānoto apvienošanos pirms tās īstenošanas;
- nepieļaut apvienošanās īstenošanu pirms atļaujas saņemšanas.
Ievērojot šos ieteikumus, uzņēmumi var nodrošināt atbilstību konkurences tiesībām, veicināt godīgu konkurenci tirgū un izvairīties no iespējamām sankcijām. KP ir atvērta sadarbībai un konsultācijām ar uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem izprast un ievērot Konkurences likumā ietvertās normas.
