Andra Rubene, Partnere, TGS Baltic
Raksta PDF
Atskatoties uz 2015. gadu kreditēšanas sektorā gada sākumā ļoti aktuālas bija peripetijas saistībā ar “nolikto atslēgu” principu jeb kredītu ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām. Reaģējot uz to, ka likumdevējs sākotnēji plānoja noteikt šo principu kā obligātu, bankas būtiski paaugstināja pirmo iemaksu un piemēroja mazāk izdevīgu pirmo procentu likmi, tādējādi samazinot kredītu pieejamību jaunajām ģimenēm. Lai situāciju risinātu, likumdevējs bija spiests grozīt iecerēto Maksātnespējas likuma regulējumu, ieviešot “nolikto atslēgu” principu kā izvēles iespēju. Ievērojot klasiskā kredīta izdevīgākos noteikumus, kredītņēmēji pārsvarā turpina izvēlēties šos kredītus.
Savukārt, 2015. gads mazumtirdzniecības sektorā pagāja mazumtirgotājiem aktīvi pielāgojot līgumu noteikumus Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam, kurš stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, un apspriežot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Nākamais gads rādīs kā šis likums, kura mērķis ir ierobežot mazumtirgotāja varu attiecībā pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, ietekmēs preču klāstu, to cenas un preču pārdošanas veicināšanas akcijas lielveikalos. Pastāv bažas, ka nepieciešamība nodrošināt minēto līdzsvaru var negatīvi ietekmēt minētos rādītājus.
2015. gada septembrī tika apkopota judikatūra, ka, dalībnieku sapulces lēmums atzīstams par spēkā neesošu tikai, ja pieļauts būtisks pārkāpums sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Savukārt, izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, tiesa vērtē vai gadījumā, ja procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds. Tiesu kritiskais vērtējums mazina negodprātīgu mazākuma dalībnieku iespējas nepamatoti kavēt dalībnieku lēmuma pieņemšanu. Taču nepieciešamība izšķirties par labu vairākumam, lai panāktu ātru risinājumu strīdos par sabiedrības vadību un kontroli, paver iespējas kapitālsabiedrību dalībniekiem, kuriem kopā ir lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu vairākums, apzināti neievērot likumā noteiktos sapulces sasaukšanas termiņus un paziņošanas kārtību.
2015. gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma lēmumu Facebook lietā jeb Maximillian Schrems v Data Protection Commissioner, kas atcēla personas datu nodošanu uz ASV kā uz valsti, kas nodrošina tādu pašu datu aizsardzības pakāpi kā ES valstīs. Šobrīd komersanti, kuri saņēma un nodeva datus apstrādei ASV izvērtē saņemto un nodoto datu apjomu un iespējamos risinājumus datu apstrādei ASV nākotnē.
2015. gada oktobrī Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija izskatīja SIA “Latvijas projektēšanas sabiedrība” lietu, turpinot izvērtēt aktuālo iespējamā reiderisma problemātiku. Tā kā spriedums šai lietā nav galīgs, visticamāk šīs lietas gaitai turpināsim sekot arī nākamgad.
Vairāk informācijas atradīsiet šeit.
