Atkarībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāju skaita sastādāms un Uzņēmumu reģistrā iesniedzams lēmums par dibināšanu vai dibināšanas līgums. Kad noformējams viens, bet kad – otrs dokuments? Jautājumu analizē vecākais jurists, zvērināts advokāts Kaspars Treilibs.
Komerclikums (KL) noteic, ka dibināšanas līgums kopā ar statūtiem veido sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dibināšanas dokumentus. Būtībā dibināšanas dokumenti veido sabiedrības līgumu, ar kuru tiek nodibinātas saistības, kas saista kā sabiedrības dalībniekus, tā arī pašu sabiedrību.
Dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi dibinātājs var prasīt gan no pārējiem dibinātājiem, gan sabiedrības.
Kas jānorāda dibināšanas līgumā
Saskaņā ar KL 143.panta 1.daļu SIA dibināšanas līgumā jānorāda:
- ziņas par dibinātājiem;
- dibināmās sabiedrības firma jeb komersanta nosaukums ar norādi uz komersanta veidu (piemēram, SIA);
- sabiedrības pamatkapitāla lielums, daļu skaits un nominālvērtība;
- katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielums, apmaksas kārtība un apmaksas termiņi;
- daļu skaits, kas pienākas katram dibinātājam atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;
- to daļu skaits un nominālvērtību summa, kas, dibinot sabiedrību, tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katru personu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;
- dibināšanas izdevumu pieļaujamais apmērs un kārtība, kādā dibinātāji sedz dibināšanas izdevumus;
- jebkuri īpaši pienākumi, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;
- ziņas par sabiedrības valdes locekļiem;
- ziņas par sabiedrības padomes locekļiem, ja sabiedrībai ir padome;
- ziņas par revidentu, ja revidents sabiedrībā ir paredzēts.
KL dibināšanas līgumā atļauj paredzēt arī citus noteikumus, kurus likums nenosaka kā obligātus, taču kurus dibinātāji uzskata par būtiskiem. Juridiskajā literatūrā skaidrots, ka dibināšanas līgumā var paredzēt, piemēram, noteiktus statūtos iekļaujamos punktus. Līgumā var vienoties arī par veicamajiem darbības veidiem u.tml.
Dibināšanas līgumā jānorāda arī citi rekvizīti, piemēram, datums, tāpat uz to attiecināmas arī Dokumentu juridiskā spēka likuma un Elektronisko dokumentu likuma (gadījumā, ja dibināšanas līgums tiek noformēts un parakstīts elektroniski) prasības.
Kas paraksta dibināšanas līgumu
KL 143.panta 2.daļa noteic, ka dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Ja dibināšanas līgums tiek parakstīts papīra formātā, paraksti uz tā nav jāapliecina notariāli.
Tātad, ja visi dibinātāji ir fiziskās personas, tad dibināšanas līgumu paraksta visas šīs fiziskās personas. Savukārt, ja kāds no dibinātājiem vai visi dibinātāji ir juridiskās personas, tad dibināšanas līgumu juridisko personu vārdā paraksta šo juridisko personu pārstāvji.
Cik ilgi dibināšanas līgums ir spēkā
Saskaņā ar KL 143.panta 3.daļu, dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un tajā norādītā sabiedrības padomes un valdes, un revidenta pilnvaru termiņa beigām. Tikai abu minēto apstākļu iestāšanās izbeidz dibināšanas līgumu. Savukārt sabiedrības amatpersonu un revidenta pilnvaras izbeidzas līdz ar jaunas valdes, padomes un revidenta ievēlēšanu dalībnieku sapulcē.
Dibināšanas līgumu var izbeigt arī vispārējā saistību izbeigšanas kārtībā, piemēram, līdzējiem vienojoties par dibināšanas līguma izbeigšanu.
Līgums vai lēmums
Atbilstoši KL 143.panta 5.daļai, ja SIA dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Gan lēmumā par sabiedrības dibināšanu, gan dibināšanas līgumā jānorāda KL 143.panta 1.daļā uzskaitītās ziņas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lēmums par SIA dibināšanu un dibināšanas līgums saturiski un pēc būtības ir vienādi dokumenti, atšķirīga ir tikai to forma. Proti, viena dibinātāja gadījumā, dibinātājs vienpersoniski pieņem lēmumu par sabiedrības dibināšanu, savukārt divu vai vairāku dibinātāju gadījumā dibinātāji noslēdz dibināšanas līgumu.
