Valstij un pašvaldībām kā īpašniekiem turpmāk būs daudz aktīvāk jāiesaistās savu kapitālsabiedrību darbībā, mērķu definēšanā un to sasniegšanā, nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu. Skaidrojam, kādi ir reformas mērķi un kādas būtiskas izmaiņas noteic likumu grozījumi.
2026.gada 1.augustā stājas spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kā arī grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Reformas mērķis ir veicināt publisko personu kā uzņēmumu īpašnieku aktivitāti un atbildību, nostiprināt labas pārvaldības principus likuma līmenī, saskaņot nacionālo regulējumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) starptautiskajiem standartiem un veicināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu. Ar grozījumiem paredzēts novērst līdzšinējā pārvaldības modelī identificētos trūkumus – sadrumstalotu valsts līdzdalības politiku, formālu pieeju līdzdalības izvērtēšanā un nepietiekamus mehānismus kapitāla daļu turētāju pienākumu izpildes uzraudzībai.
Grozījumi attiecas gan uz valsts un pašvaldību institūcijām, gan kapitālsabiedrību valdēm, padomēm un kapitāla daļu turētājiem. Lai gan daļa izmaiņu ir tehniskas, vairākas no tām būtiski mainīs līdzšinējo pieeju kapitālsabiedrību pārvaldībai.
Ieviesti pārvaldības pamatprincipi
Viena no nozīmīgākajām izmaiņām ir jaunais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3.1pants, kas ievieš vispārīgos publisko kapitālsabiedrību pārvaldības pamatprincipus. Tie ir šādi:
- informēta un aktīva īpašnieka princips – publiska persona nosaka un regulāri pārskata līdzdalības mērķus un nodrošina tiem atbilstošu kapitālsabiedrības darbības stratēģiju;
- mērķorientācijas princips – pārvaldībā iesaistītās institūcijas pieņem lēmumus, lai sasniegtu noteiktos sabiedrības stratēģiskos mērķus;
- risku vadības princips – tiek nodrošināta pārskatāma pārvaldība un savlaicīga risku novēršana vai mazināšana;
- informācijas atklātības princips – tiek nodrošināta pārskatāma un pieejama informācija par kapitālsabiedrību;
- sadarbības princips – iesaistītās puses efektīvi sadarbojas un apmainās ar informāciju.
Līdz šim vairāki no šiem principiem bija ietverti ESAO rekomendācijās, Korporatīvās pārvaldības kodeksā vai labās prakses dokumentos, taču tie nebija tieši nostiprināti likumā. Turpmāk tie būs saistoši visām kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām personām. Principi ieviesti ar mērķi nodrošināt jēgpilnu, nevis formālu likuma prasību ievērošanu – lai likuma subjekti, pieņemot lēmumus, vadītos pēc publisko interešu satura, nevis tikai pildītu normas burtiskās prasības.
Praksē tas nozīmē, ka publiskā īpašnieka pienākums būs ne tikai uzraudzīt kapitālsabiedrības darbību, bet arī aktīvi definēt mērķus, pārskatīt to aktualitāti, uzraudzīt riskus un nodrošināt pārskatāmu informācijas apriti.
Jauno grozījumu centrā ir tā dēvētais aktīvā īpašnieka princips. Likuma 7.pantā ir ieviesta jauna pieeja publiskas personas ieguldījuma stratēģijas izvērtēšanai.
Līdz šim līdzdalības izvērtēšana nereti bija formāla un koncentrējās tikai uz juridisko atbilstību. Taču šāda pieeja ne vienmēr sniedz pilnvērtīgu priekšstatu par to, kāpēc līdzdalība konkrētā uzņēmumā ir nepieciešama un kādu vērtību tā rada sabiedrībai. Turpmāk ik pēc pieciem gadiem būs jāizstrādā pilnvērtīgs ieguldījumu stratēģijas izvērtējums. Tajā būs jāanalizē ne tikai līdzdalības juridiskais pamats, bet arī tās lietderība pēc būtības, tostarp kapitālsabiedrības darbības rezultāti un attīstības perspektīvas.
Ieguldījumu stratēģijas izvērtējumam būs jāaptver:
- kapitālsabiedrības darbības rezultāti sasaistē ar gaidu vēstuli;
- stratēģiskās attīstības potenciāls;
- inovāciju un eksporta iespējas;
- iesaiste tirgū un ietekme uz konkurenci;
- meitas sabiedrību un citu līdzdalību lietderība;
- komercdarbības atbalsta izmantošana.
Būtiski, ka stratēģiskā attīstība turpmāk būs jāvērtē arī tādām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas nav atsavināmas.
Jauna politika kapitāla daļu pārvaldībā
Likums papildināts ar 24.3pantu, kas ievieš pilnīgi jaunu regulējumu valsts politikai kapitāla daļu pārvaldības jomā.
Līdz šim valsts līdzdalības politika bija sadrumstalota, izkaisīta dažādos normatīvajos aktos un politikas dokumentos, kā rezultātā kapitālsabiedrību mērķi bieži tika definēti sektorāli vai pārāk vispārīgi. Turpmāk katras valdības politiskā cikla sākumā Ministru kabinetam (MK) savā deklarācijā vai tās īstenošanas plānā būs jānosaka vienota pieeja kapitālsabiedrību pārvaldībai. Tajā būs jāietver valsts līdzdalības pamatnostādnes, stratēģiskie uzdevumi, ilgtspējas mērķi un nepieciešamības gadījumā – arī stratēģiski svarīgi īpašumi, tirgus nepilnības vai sabiedrībai nozīmīgi pakalpojumi.
Turpmāk ik pēc pieciem gadiem būs jāizstrādā pilnvērtīgs ieguldījumu stratēģijas izvērtējums. Tajā būs jāanalizē ne tikai līdzdalības juridiskais pamats, bet arī tās lietderība pēc būtības
Šāda pieeja nodrošinās skaidrāku saikni starp valdības politiku, kapitāla daļu turētāju gaidu vēstulēm un kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām. Tādējādi publiskas personas izvirzītie mērķi tiks konsekventāk pārnesti no politikas plānošanas līmeņa uz konkrētu kapitālsabiedrību darbību un attīstības mērķiem.
Ar šiem grozījumiem likuma 22.pantā tiek pārskatīta Valsts kancelejas (VK) kā koordinācijas institūcijas loma. VK iesaiste atsevišķos operatīvajos procesos tiek mazināta, toties paplašinātas tās funkcijas pārvaldības sistēmas uzraudzībā.
Līdztekus iepriekš noteiktajām funkcijām turpmāk VK veiks arī šādas darbības:
- uzturēs centralizētu pārvaldības informācijas sistēmu (tā jāizveido līdz 2028.gada 30.jūnijam);
- uzraudzīs kapitāla daļu turētāju atsevišķu pienākumu izpildi;
- identificēs pārvaldības trūkumus;
- reizi gadā ziņos MK par konstatētajām nepilnībām un ieteicamajiem pasākumiem;
- pienākumu neizpildes gadījumos rosinās veikt korektīvos pasākumus vai pat kapitāla daļu turētāja maiņu.
Šo grozījumu mērķis ir ieviest līdz šim likumā trūkstošu mehānismu kapitāla daļu turētāju pienākumu izpildes uzraudzībai un nodrošināšanai. Tādējādi paredzēts novērst situācijas, kad kapitāla daļu turētāji nepilda vai novēloti pilda savus pienākumus, piemēram, kavē nominācijas procesus, neizstrādā gaidu vēstules vai neievēro informācijas publiskošanas prasības.
Savukārt kapitālsabiedrībās, kurās izveidota padome, VK vairs nesniegs atzinumus par vidēja termiņa stratēģijas izstrādi un darbības rezultātu izvērtēšanu, tostarp dividenžu izmaksu. Šī atbildība turpmāk pilnībā tiks uzticēta padomēm, tādējādi palielinot padomju lomu un atbildību.
Stingrāka pieeja dividendēm un atlasei
Grozījumi likuma 28. un 62.pantā būtiski precizē dividenžu noteikšanas kārtību un lēmumu pieņemšanu par pamatkapitāla izmaiņām. Šo izmaiņu mērķis ir novērst praksē konstatētās situācijas, kad dividendēs izmaksājamā peļņa tika atstāta sabiedrībā, to iegrāmatojot rezervēs, un vēlāk izmantota pamatkapitāla palielināšanai bez pietiekamas MK vai citas augstākās lēmējinstitūcijas iesaistes.
Turpmāk dividenžu apmērs būs jānosaka atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajam. Valdes priekšlikums par mazāku dividendēs izmaksājamo peļņas daļu būs pieļaujams tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Šādā situācijā būs nepieciešams ne vien ekonomisks un tiesisks pamatojums, bet arī attiecīgs MK lēmums.
Vienlaikus tiek stiprināta augstākās lēmējinstitūcijas kontrole pār pamatkapitāla izmaiņām. Turpmāk lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu dalībnieku vai akcionāru sapulce varēs pieņemt tikai tad, ja MK vai cita augstākā lēmējinstitūcija jau būs pieņēmusi attiecīgu lēmumu vai paredzējusi nepieciešamo budžeta apropriāciju.
Paredzams, ka šāda pieeja palielinās budžetā saņemamo dividenžu apmēru, kā arī veicinās lietderīgāku un pārskatāmāku kapitālsabiedrību rīcībā palikušās peļņas izmantošanu.
Turpmāk dividenžu apmērs būs jānosaka atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajam
Savukārt grozījumi likuma 31. un 37.pantā precizē valdes un padomes locekļu atlases regulējumu, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi.
Līdz šim likums pieļāva iecelt valdes un padomes locekļus bez nominācijas procesa uz laiku līdz vienam gadam. Praksē šāda iespēja nereti tika izmantota atkārtoti, tādējādi ilgstoši izvairoties no atklātas kandidātu atlases. Turpmāk šādā kārtībā ieceltas personas vairs nevarēs atkārtoti iecelt tajā pašā amatā bez nominācijas procesa, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus (piemēram, reorganizācija vai likvidācija). Tādējādi vairs nebūs iespējams ilgstoši paļauties uz pagaidu amatpersonu iecelšanu, un nominācijas procesi būs jāorganizē savlaicīgi. Kapitāla daļu turētājiem būs arī pienākums sniegt ziņas par šiem procesiem VK.
Būtiski papildinātas arī atlases prasības – valdes vai padomes amatā turpmāk vairs nevarēs iecelt personu, kurai piemērotas sankcijas vai kurai kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās (iepriekš šāds ierobežojums attiecās tikai uz kriminālprocesu).
Likums paredz arī virkni citu praktisku izmaiņu:
- precizēts, ka pārvaldes uzdevumi, tostarp kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu funkcijas, nav deleģējami (3.1panta 4.daļa);
- noteikts pienākums publiskot valdes un padomes atlīdzības politiku (8.pants);
- ieviesta iespēja atsaukt valdes locekli ilgstošas prombūtnes gadījumā, ja netiek nodrošināta vadības nepārtrauktība (81. un 116.pants);
- valdes locekļiem noteikts pienākums ievērot komercnoslēpuma aizsardzību vēl trīs gadus pēc amata atstāšanas (52.pants);
- ietverta iespēja rīkot attālinātas dalībnieku un akcionāru sapulces (68. un 96.pants);
- reorganizācijas regulējums salāgots ar 2023.gadā Komerclikumā ieviestajām izmaiņām, vienkāršojot reorganizācijas procedūras (130.1pants).
Līdz ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā izmaiņas veiktas arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā. To galvenais mērķis ir salāgot abu likumu regulējumu un precizēt nosacījumus, kādos valstij vai pašvaldībai ir pamats iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībās.
Kopumā šie grozījumi iezīmē pāreju no formālākas uz aktīvāku un stratēģiskāku publiskā īpašnieka pieeju. Lai gan daļa izmaiņu ir tehniskas, tās kopumā stiprina publisko kapitālsabiedrību pārvaldības kvalitāti, palielina kapitāla daļu turētāju atbildību un veicina pārskatāmāku un efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.
