Saeimā otrajam lasījumam ir iesniegti priekšlikumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas kriptoaktīvu aplikšanā ar IIN, tostarp iespēju iekļaut kriptoaktīvus ieguldījumu konta režīmā, kā arī ieviest īpašu pārejas režīmu iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu deklarēšanai, piemērojot 10% IIN.
Kriptoaktīvus paredzēts iekļaut ieguldījumu konta režīmā
Pašlaik IIN likumā paredzētais ieguldījumu konta režīms attiecas uz naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Likumprojekta priekšlikumi paredz šo režīmu paplašināt, ļaujot ieguldījumu kontā turēt arī kriptoaktīvus un veikt ar tiem darījumus.
Tas nozīmētu, ka nodokļa piemērošanas mehānisms kriptoaktīviem tiktu pielīdzināts tradicionālajiem ieguldījumiem ieguldījumu kontā, proti, nodokļa samaksas pienākums rastos, kad no ieguldījumu konta izmaksātā summa pārsniegtu tajā veikto iemaksu apmēru, nevis pēc katra atsevišķa darījuma.
Vienlaikus paredzēts, ka ieguldījumu konta pakalpojumu varētu sniegt arī MiCA regulēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ja tie atbilstu Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šīm prasībām būtu jānodrošina, cita starpā, klientu līdzekļu un kriptoaktīvu nošķiršana, ieguldījumu konta uzskaite un informācijas sniegšana VID.
Vienreizējs 10% IIN režīms vēsturisko kriptoaktīvu deklarēšanai
Būtiskākais jaunums ir paredzētais brīvprātīgas kriptoaktīvu deklarēšanas režīms.
Latvijas nodokļu rezidentam būtu tiesības deklarācijā norādīt viņam piederošos kriptoaktīvus, kas 2026. gada 31. decembrī atrodas:
- ES reģistrēta un MiCA regulēta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kontā; vai
- personas pašuzturētā (self-hosted) kriptoadresē.
Deklarētajai kriptoaktīvu tirgus vērtībai 2026. gada 31. decembrī paredzēts piemērot 10% IIN. Tirgus vērtība būtu nosakāma, pamatojoties uz attiecīgā kriptoaktīva vidējo cenu MiCA regulētā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā sešu mēnešu periodā.
Būtiski, ka pēc 10% nodokļa samaksas deklarētā kriptoaktīvu tirgus vērtība tiktu uzskatīta par šo kriptoaktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmākiem nodokļu aprēķiniem. Tādējādi, piemēram, ja kriptoaktīvu vērtība deklarēšanas brīdī būtu EUR 100 000, persona samaksātu EUR 10 000 IIN, savukārt EUR 100 000 kļūtu par sākotnējo iegādes vērtību turpmākai atsavināšanai.
Nodokļu “amnestijas” elements
Priekšlikumi paredz, ka gadījumā, ja persona deklarē kriptoaktīvus un samaksā 10% IIN, attiecībā uz deklarētajiem kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem tiktu uzskatīts, ka persona ir izpildījusi Latvijas nodokļu tiesību prasības neatkarīgi no perioda, kurā šie ienākumi gūti.
Vienlaikus paredzēts atbrīvojums no nokavējuma naudas, administratīvā soda un kriminālatbildības par attiecīgajiem nodokļu deklarēšanas un samaksas pārkāpumiem.
Šis režīms tomēr nebūtu pieejams personām, pret kurām deklarācijas iesniegšanas brīdī jau ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar nodokļu nemaksāšanu par kriptoaktīvu ienākumiem, VID ir uzsācis nodokļu auditu vai nodokļu kontroli vai ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process par attiecīgajiem pārkāpumiem.
Kāpēc tiek piedāvātas šādas izmaiņas?
Pašlaik kriptoaktīviem piemēro 25,5% IIN likmi kapitāla pieaugumam, bet vēsturisko darījumu gadījumā nodokļu maksātājiem nereti nav pieejama pietiekama dokumentācija, lai pierādītu kriptoaktīvu sākotnējo iegādes vērtību. Šādos gadījumos nodokļa bāze var būt visa atsavināšanas ieņēmumu summa, nevis faktiskais kapitāla pieaugums.
Anotācijā kā viens no būtiskiem konteksta faktoriem minēta arī CARF/DAC8 automātiskās informācijas apmaiņas ieviešana par kriptoaktīviem no 2026. gada, kas palielina VID iespējas identificēt nedeklarētus kriptoaktīvus un ar tiem saistītos ienākumus.
Piedāvātais 10% režīms pēc būtības būtu brīvprātīgs pārejas mehānisms vēsturisko kriptoaktīvu nodokļu situācijas sakārtošanai, vienlaikus paredzot, ka kriptoaktīvu turpmāko aplikšana, izmantojot ieguldījumu konta režīmu, būtu ērtāka.
Priekšlikumi šobrīd vēl nav pieņemti, bet ir iesniegti likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Tādēļ paredzētais režīms un iespēja iekļaut kriptoaktīvus ieguldījumu kontā vēl var tikt mainīti turpmākajā likumdošanas procesā.
Ja priekšlikumi tiks pieņemti, Ministru kabinetam līdz 2026. gada 30. novembrim būtu jāizdod noteikumi par prasībām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniegs ieguldījumu konta pakalpojumus, kā arī jāprecizē gada ienākumu deklarācijas forma kriptoaktīvu deklarēšanai.
Pakalpojumu sniegšana bez reģistrācijas VID
Šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir atbalstīta savstarpēji saistīta trīs likumprojektu pakete, kuras mērķis ir mazināt administratīvo slogu fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām, kā arī veicināt nereģistrētas saimnieciskās darbības iziešanu no ēnu ekonomikas.
Pakete paredz iespēju noteiktos gadījumos fiziskai personai sniegt pakalpojumus citai fiziskai personai, nereģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, ja gada ieņēmumi nepārsniedz 25 000 EUR un norēķini tiek veikti, izmantojot speciāli paredzētu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Plānotā nodokļa likme ir 10% no ieņēmumiem, un nodokļa aprēķināšanā un ieturēšanā būtiska loma paredzēta bankai.
Jāņem vērā, ka likumprojekti šobrīd atrodas pirmajā lasījumā un to saturs turpmākajā likumdošanas procesā var būtiski mainīties. Saeimas komisija jau ir atzinusi nepieciešamību likumprojektus būtiski pilnveidot, tostarp ņemot vērā Finanšu ministrijas, VID un citu iesaistīto pušu viedokļus.
Informācija atspoguļo likumprojektu statusu un saturu 2026. gada augustā. Tā kā likumprojekti vēl atrodas likumdošanas procesā, to saturs var tikt mainīts.
