Komercķīlas likumā (KL) sagatavoti grozījumi, paredzot, ka vairs nebūs prasības komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums ietver būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību. Kas mainīsies un kāpēc izmaiņas nepieciešamas?
Kāpēc izstrādāti grozījumi?
Lai saprastu, kā grozījumi KL ietekmē kreditora (ķīlas ņēmēja) un parādnieka attiecības, ir jāņem vērā ķīlas tiesības būtība.
Ķīlas tiesība dod kreditoram tiesības saņemt prasījuma samaksu no ieķīlātā īpašuma vērtības pirms citiem kreditoriem, ja parādnieks nepilda savas saistības. Tā kalpo kā nodrošinājums, lai aizsargātu kreditoru un mudinātu parādnieku pildīt saistības.
Civillikumā (CL) paredzēti vairāki ķīlas veidi – rokas ķīla, hipotēka, kuģa hipotēka un lietošanas ķīla, kā arī komercķīla jeb ķīla pēc komercķīlas noteikumiem, kas tiek nodibināta, ja kustamā lieta netiek nodota ķīlas ņēmēja valdījumā. Lai šāda komercķīla būtu spēkā pret trešajām personām, tā tiek reģistrēta komercķīlu reģistrā, ko uzrauga Uzņēmumu reģistrs (UR).
Komercķīlai piemēro CL ķīlas tiesības noteikumus, bet, ja KL nosaka citādi, piemēro KL.
Saskaņā ar KL komercķīla var nodrošināt gan esošu, gan nākotnē radušos prasījumu. Tāpēc komercķīlai jābūt saistītai ar konkrētu prasījumu un, ja prasījums nepastāv, tad arī komercķīla nav spēkā. Līdz ar to, reģistrējot komercķīlu, UR no iesniegtajiem dokumentiem jāpārliecinās, ka šāds prasījums pastāv.
Ievērojot minēto, pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam ir pievienojams gan komercķīlas līgums, gan dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma līgums vai pirkuma līgums. Taču nereti šis līgums ir ļoti apjomīgs un iekļauj informāciju, kas nav būtiska UR, piemēram, aizdevuma izsniegšanas un strīdu izskatīšanas kārtību, līgumsodu un procentu apmērus vai citus noteikumus. Turklāt, ja minētais līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana pieteikumam rada papildu izmaksas un laika patēriņu.
Mazāk birokrātijas
Lai samazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti grozījumi, kas paredz:
- izteikt KL panta pirmo daļu šādā redakcijā: Pieteikumam pievieno komercķīlas līgumu un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums, ja komercķīlas līgums neietver būtiskus noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību;
- izteikt KL panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: Ja tiek grozīts nodrošinātais prasījums, pieteikumam pievieno šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētā komercķīlas līguma vai, ja tas ir attiecināms, tā dokumenta grozījumu tekstu, kurā ietverti būtiskie noteikumi par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
No iepriekš izklāstītajiem KL grozījumiem izriet, ka turpmāk komercķīlas reģistrācijas pieteikumam nav jāpievieno aizdevuma, pirkuma vai kāds cits līgums, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par prasījumu un tā spēkā esību. Proti, komercķīlas līgumā ir precīzi norādīts dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums, aprakstīts šis nodrošinātais prasījums un tā summa, kā arī norādīts parādnieks (jo tas var atšķirties no ķīlas devēja).
Grozījumos precizēts arī tas, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam par izmaiņām komercķīlu reģistra ierakstos, ja mainās nodrošinātais prasījums komercķīlu reģistrā. Saskaņā ar grozījumiem KL būs jāiesniedz grozījumu teksts no dokumenta, kas ietver būtiskus noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību, proti, ja komercķīla reģistrēta, iesniedzot tikai komercķīlas līgumu, pieteikumam jāpievieno tikai šī līguma grozījumi. Savukārt, ja komercķīlas reģistrācijai ticis iesniegts komercķīlas līgums un aizdevuma, pirkuma vai kāds cits līgums, ir jāiesniedz abu līgumu grozījumi.
Birokrātijas ierobežošana
Šie grozījumi nepašaubāmi ir solis pretī birokrātijas ierobežošanai, jo tie samazinās administratīvo slogu – būs mazāk dokumentu, ko sagatavot un iesniegt. Tas var paātrināt un atvieglot komercķīlu reģistrācijas procesu, kā arī samazināt ar to saistītos izdevumus.
Tomēr svarīgi atcerēties – lai gan atsevišķs dokuments nav obligāts, komercķīlas līgumam ir jābūt pietiekami detalizētam, lai skaidri definētu nodrošināto prasījumu. Proti, lai UR, veicot komercķīlas reģistrāciju, nebūtu šaubu, ka šāds prasījums pastāv. Tas nozīmē, ka grozījumi nevis atceļ prasības pret nodrošināto prasījumu, bet pārnes pierādījumu ievietošanu no atsevišķiem dokumentiem komercķīlas līgumā.
Jāatzīmē, ka šāds regulējums nav jauninājums, jo līdzīga norma jau veiksmīgi tiek piemērota hipotēkas reģistrācijas procesā. Līdz ar to arī pieredze apstiprina šī risinājuma efektivitāti, un KL grozījumi ir loģisks solis, kas nodrošina vienotu pieeju arī komercķīlu reģistrācijai.
Saeima 2025. gada 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus.
