Viltoto preču tirgus nemitīgi nodara pasaules ekonomikai ievērojamus zaudējumus. 2022. gadā vērienīgas operācijas “Viltotā zvaigzne” īstenošanas laikā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trīs ārpus ES esošas valstīs ir tikušās konfiscētas viltotas preces 87 miljonu eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas, kas saistītas ar viltojumu biznesu.[1] Pārkāpumi, kas saistīti ar preču viltošanu ne tikai nodara mantisku kaitējumu konkrētiem komersantiem, bet kropļo konkurenci un apdraud tautsaimniecības intereses kopumā.
Kas ir viltojums?
Ar viltojumu saprot preci (arī iepakojumu), kas ir marķēta ar apzīmējumu (nosaukumu, logotipu, citu atšķirības zīmi), kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja tas ir izdarīts bez preču zīmes īpašnieka atļaujas.[1] Parasti šādas preces apzināti tiek veidotas tā, lai pēc dažādiem vizuāliem parametriem (formas, krāsas, ornamenta) tās līdzinātos oriģinālās preču zīmes īpašnieka precei, tātad vienlaikus pārkāpjot, iespējams, arī tiesības uz reģistrēto dizainparaugu.
Kā viltojuma piemēru noteikti jāmin arī tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpumu, kā arī preces lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta, etiķetes, brošūras vai cita līdzīga izstrādājuma atdarināšanu, tiem piestiprinot viltoto nosaukumu vai logotipu.
Tātad preces viltošana pēc būtības ir intelektuālā īpašuma tiesību, visbiežāk, tiesību uz preču zīmi pārkāpums. Šāds pārkāpums var izpausties dažādi, un ne jebkāda preču zīmes atdarināšana nozīmē preces viltošanu.
Preču zīmju likums[2] aizsargā reģistrētas preču zīmes likumīga īpašnieka tiesības pret citu personu vēlāk reģistrētām un reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm, kā arī bez reģistrācijas lietotiem apzīmējumiem, kuri ir identiski vai sajaucami līdzīgi agrākai preču zīmei, un, līdz ar ko, var maldināt patērētāju par preces izcelsmi (ražotāju). Šādus preču zīmju strīdus Latvijā risina ārpus tiesas kārtībā speciāli izveidotajā institūcijā – Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē[3], kā arī tiesā civiltiesiskā kārtībā.
Civiltiesiski strīdi, visbiežāk, ir saistīti ar to, ka komersanti neapzināti izvēlas savām precēm un pakalpojumiem sajaucami līdzīgus nosaukumus vai logotipus, kas var ietekmēt patērētāja izvēli un prettiesiski gūt labumu no agrākās preču zīmes atpazīstamības un reputācijas tirgū. Nevar izslēgt iespēju, ka šādas darbības tiek veiktas arī apzināti, tomēr šāds nodoms parasti nav acīmredzams.
Savukārt viltotās preču zīmes izmantošana saimnieciskajā darbībā Latvijā ir gan administratīvi, gan krimināli sodāma. Bez tam, personas sodīšana neizslēdz iespēju, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasību pret pārkāpēju civiltiesiskā kārtībā. Tomēr, lai tiktu konstatētas viltojuma pazīmes, apzīmējumam (piem., nosaukums, logo), kas piestiprināts pie viltotās preces vai iepakojuma, jābūt vai nu identiskam viltojamajai preču zīmei vai arī līdzības pakāpei ir jābūt pietiekami spēcīgai.
Viltojuma pazīmes
Lai konstatētu viltojumu, jāveic pie attiecīgās preces piestiprināta apzīmējuma salīdzinājumu ar viltojamo preču zīmi, ņemot vērā sekojošo:
- “oriģinālai” preču zīmei, kas tiek aizsargāta pret viltošanu, ir jābūt reģistrētai attiecīgajā teritorijā, kur veikts pārkāpums;
- salīdzinājums jāveic ar reģistrācijā norādīto preču zīmi (nosaukumu vai logo), nevis kādu citu preču zīmes variantu, kas tiek faktiski lietots;
- saistībā ar viltoto preci lietotam apzīmējumam ir jābūt pilnībā identiskam vai tādam, ka būtiskajos elementos to nevar atšķirt no viltojamās preču zīmes;
- salīdzinājums jāveic pamatojoties uz kopējo iespaidu;
- viltotajai precei bieži vien ir konstatējamas arī citas līdzības (formas, krāsas, ornamenta) ar oriģinālās preču zīmes īpašnieka preci (vairāku pārkāpumu kopums, piemēram, preču zīmes un dizainparauga pārkāpums);
- nenozīmīgām atšķirībām nav nozīmes;
- oriģinālai preču zīmei jābūt reģistrētai attiecībā uz tā paša veida precēm kādas attiecīgajā gadījumā ir viltotas;
- oriģinālās preču zīmes īpašnieks nav devis atļauju pārkāpuma preču marķēšanai;
- viltotā preču zīme ir lietota saimnieciskās darbības nolūkos (arī sagatavošanās), jo preču zīmes atdarināšana mērķiem, kas nav saistīti ar peļņas gūšanu, netiek uzskatīta par tiesību uz preču zīmes pārkāpumu.
Bieži vien viltoto preču ražotāji apzināti neveido viltoto preču zīmi identisku oriģinālajai preču zīmei, lai šādā veidā izvairītos no kriminālatbildības un viltoto preču kravas konfiscēšanas. Neskatoties uz atšķirībām no īstā zīmola, kas mēdz būt pieļauti viltotās preces nosaukumā, izskatā vai dokumentācijā, pircēji vienalga iekrīt noziedznieku lamatās.
Dažreiz, laika vai zināšanu trūkuma dēļ patērētājam nav iespējas veikt pienācīgu preču zīmju salīdzinājumu. Turklāt, visbiežāk, viltotā preču zīme tomēr būs identiska pasaules slavenajam zīmolam. Tāpēc ir svarīgi kritiski izvērtēt citus apstākļus, kas saistīti ar potenciālo pirkumu, un pirms zīmola preces iegādes godīgi pajautāt sev:
- vai preces cena ir atbilstoša (nav pārāk zema) konkrēta zīmola precei?
- vai tirdzniecības vieta (piemēram, tirgus) ir piemērota un ir loģiska dārga zīmola precēm, kuras parasti tiek tirgotas specializētos vai “boutique” tipa veikalos pilsētas centrā?
- vai tīmekļa vietne ir droša (pirms prece tiek pirkta internetā derētu ieskatīties Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicētāja aizdomīgo interneta vietņu sarakstā, vai vienkārši pameklēt atsauksmes par šo vietni)?
- vai preces kvalitāte ir atbilstoša konkrētā zīmola reputācijai (vai arī precei nāk vaļā šuvuma vietas, vai preču zīme ir atveidota šķībi)?
Līdzīgi ieteikumi būtu arī komersantiem, kas savās tirdzniecības vietās pārdod zīmola preces, kuras netiek iepirktas no ražotāja vai autorizēta izplatītāja. Ja pastāv aizdomas par zīmola preču izcelsmi, pirms preču partijas iepirkšanas var lūgt atsūtīt atšķirības zīmju (preču zīmju, garantijas dokumentu, iepakojuma) foto vai video, lai izvērtētu preces īstumu.
Līgumos ar piegādātājiem vienmēr jābūt iekļautām pārdevēja garantijām par trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Protams, pirms darījuma slēgšanas būtiski ir rūpīgi izvērtēt savus sadarbības partnerus, jo īpaši ja preces tiek iepirktas no trešajām valstīm. Ja rodas pamatotas aizdomas par preces īstumu, par to var ziņot valsts policijai vai tiesību īpašniekam (tostarp preču zīmju reģistros norādītajiem pārstāvjiem).
Atbildība par darbībām ar viltotām precēm
Latvijā par viltoto preču izgatavošanu, piedāvāšanu pārdošanai, pārdošanu vai citāda veida izplatīšanu tirgū un uzglabāšanu minētajiem nolūkiem tiek paredzēta administratīvā atbildība[4]. Atkarībā no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma būtības par šādu pārkāpumu atbildīgajai juridiskajai personai var tikt piemērots naudas sods līdz pat divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (jeb EUR 14 000). Savukārt fiziskajai personai līdz pat simt četrdesmit naudas soda vienībām (jeb EUR 700).
Bez tam Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība[5] par plaša spektra intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tostarp par preču zīmes, dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu.
Tiesa gan kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja minētās darbības izdarītas ievērojamā apmērā (t.i. priekšmetu vērtība nav bijusi mazāka par EUR 6 200) vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums (t.i. zaudējumi nav bijuši mazāki par EUR 6 200 vai ir ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses). Persona var tikt notiesāta, ja pastāv vispārīgie kriminālatbildības priekšnoteikumi, tostarp, ja vainīgā persona noziegumu izdara ar tiešu nodomu, apzinoties savas darbības kaitīgumu.
Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja noziegums izdarīts personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, brīvības atņemšana var tikt piemērota uz laiku līdz pat četriem gadiem. Vēl smagāks sods paredzēts, ja noziegums izdarīts lielā apmērā (ne mazāk kā EUR 31 000) vai organizētā grupā.
Būtiski, ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 125. panta otro daļu, kriminālprocesā ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi. Šāda prezumpcija ievērojami atvieglo prokuroru darbu konkrēto noziegumu pierādīšanā.
Kā redzams konkrēto tiesību normu piemērošana nemaz nav tik nereāla. Statistika liecina, ka 2022. gadā kopumā Valsts policija uzsāka 12 kriminālprocesus un 17 administratīvā pārkāpuma procesus par šādiem intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. Savukārt 2023. gada pirmajā pusgadā uzsākti 9 kriminālprocesi un 9 administratīvie procesi par preču zīmju viltošanu[6].
Papildus jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā[7], muitas darbinieki veic kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Pasaules slavenie zīmoli sadarbojas ar muitas iestādēm un regulāri iesniedz un uztur pieprasījumus muitas iestādēm rīkoties pārkāpuma atklāšanas gadījumā. Ja muitas darbinieki konstatē preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tie var pārtraukt minēto preču laišanu apgrozībā vai aizturēt tās.
Šādā gadījumā informācija par potenciālo pārkāpumu tiek nosūtīta intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam.
Ja tiesību īpašnieks apstiprina tiesību pārkāpumu (tostarp viltojumu) un preču deklarētājs vai valdītājs rakstveidā neiebilst pret preču iznīcināšanu, preces tiek iznicinātas uz tiesību īpašnieka rēķina. Ja preču deklarētājs vai valdītājs atbilstošā veidā iebilst pret preču iznīcināšanu, intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks var celt prasību tiesā pret preču deklarētāju vai valdītāju.
Tādējādi, persona (komersants vai fiziskā persona), kas ir iesaistīta viltoto preču ievešanā Latvijā (arī tad, ja prece vienā eksemplārā tiek sūtīta pa pastu personīgai lietošanai), riskē ne tikai tikt sodītai, bet arī zaudēt viltoto preču iegādei iztērētos naudas līdzekļus. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas 141 gadījumā kravās un pasta sūtījumos atklāja Latvijā 10 121 viltoto preču vienību.[8]
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003, 2. panta 5. punkts, Preču zīmju likuma 91. panta pirmā daļa.
[2] Preču zīmju likuma 7. – 10. panti, VI nodaļa, XIII nodaļa.
[3] [3] Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma B sadaļa.
[4] Preču zīmju likuma 91. pants, Dizainparaugu likuma 53. pants.
[5] Krimināllikuma 206. pants.
[6] https://www.lrpv.gov.lv/lv/jaunums/patentu-valde-atgadina-precu-zimju-viltosana-un-izplatisana-ir-sodamas-darbibas-pirmaja-pusgada-uzsakti-9-kriminalprocesi-un-9-administrativie-procesi-par-precu-zimju-viltosanu
[7] https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2013/608/oj/?locale=LV
[8] https://lvportals.lv/dienaskartiba/353804-vid-muitas-amatpersonas-atklaj-vairak-neka-4000-viltotu-rotallietu-galda-spelu-un-konstruktoru-2023
