Kā izvēlēties pārstāvi strīdā

Veicot aktīvu saimniecisko darbību, uzņēmēji nereti nonāk strīdīgā situācijā ar saviem darījumu partneriem. Iespējamie iemesli ir dažādi – no nepilnīgi atrunātiem līguma noteikumiem līdz pat apzināti negodprātīgai rīcībai. Ja strīdu neizdodas atrisināt sarunu ceļā, rodas nepieciešamība vērsties tiesā. Šādā gadījumā parasti tiek piesaistīts pārstāvis, kuram ir atbilstošas zināšanas tiesvedībā. Tādēļ uzņēmējam ir svarīgi izprast būtiskāko, kam pievērst uzmanību, izvēloties pārstāvi un uzticot tam konkrētās lietas vešanu.

Tiesības piesaistīt pārstāvi ir nostiprinātas dažādos normatīvajos aktos, tostarp valsts pamatlikumā. Satversmes 92.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Ieviešot šo normu, likumdevēja mērķis bija visām personām nodrošināt savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu juridisko palīdzību gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā un kriminālprocesā.

Advokāta jēdziens

Satversmes 92.pantā minētais jēdziens “advokāts” neattiecas tikai uz zvērinātiem advokātiem, bet gan uz jebkuru personu, kas sniedz juridisko palīdzību un var darboties kā pārstāvis (Kalvis Torgāns “Civilprocesa likuma komentāri”, I daļa, TNA, 2011). Tādējādi likumdevējs konstitucionālā līmenī ir nostiprinājis ikvienas personas tiesības uz pārstāvību, ko var izmantot gan strīdu risināšanā ārpus tiesas, gan tiesā un iestādēs.

Pārstāvības mērķis ir nodrošināt kvalificētu juridisko palīdzību strīdā.

Juridisko palīdzību sniedz:

• zvērināti advokāti;
• citas personas, kas specializējas galvenokārt pārstāvības nodrošināšanā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 3.pantu zvērināts advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

Katrs zvērināts advokāts ir jurists, bet ne katrs jurists ir zvērināts advokāts. Izvēloties pārstāvi, šos jēdzienus nevajadzētu jaukt

Zvērināta advokāta statusu var iegūt jurists, kurš nokārtojis īpašu eksāmenu un apliecinājis pietiekamas zināšanas, lai spētu nodrošināt kvalificētu juridisko pārstāvību un sniegt profesionālu juridisko palīdzību. Tātad – katrs zvērināts advokāts ir jurists, bet ne katrs jurists ir zvērināts advokāts. Izvēloties pārstāvi, šos jēdzienus nevajadzētu jaukt.

Pārstāvja izvēle

Sarunu procesa stadijā uzņēmēju var pārstāvēt jebkura persona. Tomēr, lai panāktu pozitīvu rezultātu, ir vēlams, lai pārstāvim būtu attiecīgas zināšanas un pieredze to normatīvo aktu piemērošanā, kas regulē konkrēto strīdu, kā arī spēja objektīvi izvērtēt pretējās puses tiesisko pozīciju. Tādēļ šādām sarunām ieteicams piesaistīt juristus ar atbilstošu kompetenci.

Izvēloties pārstāvi, jāņem vērā vairāki būtiski faktori:

• Darbības joma un pieredze. Ja pārstāvis ikdienā strādā kā uzņēmuma jurists un galvenokārt sagatavo līgumus, viņam, visticamāk, būs labas zināšanas materiālajās tiesībās, taču var trūkt pieredzes procesuālajās tiesībās. Savukārt jurists, kurš regulāri pārstāv klientus tiesā, parasti labi pārzina procesuālās normas un tiesvedības gaitu un spēj efektīvi uzstāties tiesā;
• Pārstāvja specializācija. Uzņēmējam jāizvērtē, vai izvēlēties šauri specializētu pārstāvi ar padziļinātām zināšanām konkrētā jomā vai plašāka profila juristu ar vispārīgākām zināšanām. Lielos advokātu un juridisko pakalpojumu birojos juristi nereti specializējas noteiktās tiesību nozarēs, piemēram, darba tiesībās, ģimenes tiesībās, komerctiesībās, savukārt mazākos birojos tie biežāk nodarbojas ar dažāda veida lietām bez izteiktas specializācijas. Nav vienas pareizās pieejas – izvēle ir atkarīga no konkrētās situācijas un uzticības;
• Atlīdzība. Atlīdzība par juridiskajiem pakalpojumiem parasti atbilst brīvā tirgus principiem – jo pieredzējušāks speciālists, jo augstākas pakalpojuma izmaksas. Tādēļ uzņēmējam jāizvērtē savas iespējas un jāizvēlas piemērotākais variants.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šie kritēriji nav absolūti. Praksē var gadīties, ka dārgāks un šaurāk specializējies zvērināts advokāts konkrētajā situācijā sniedz ne tik efektīvu palīdzību kā mazāk pieredzējis, toties motivēts un rūpīgs speciālists bez specifiska profila.

Pārstāvis tiesā civilprocesā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (CPL) 83.pantu tiesā par pilnvaroto pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona. Tas nozīmē, ka pārstāvis var nebūt zvērināts advokāts, tādēļ uzņēmējam pašam rūpīgi jāizvērtē pārstāvja kompetence un jāpārliecinās, ka viņš spēj efektīvi aizstāvēt uzņēmēja tiesības un intereses tiesā.

Tomēr likumdevējs ir noteicis atsevišķas lietu kategorijas, kurās pārstāvību tiesā var īstenot tikai zvērināts advokāts (vienlaikus uzņēmējam nav aizliegts lietu vest pašam). Pie šādām lietām pieder:

• Prasības saistību tiesībās, ja prasības summa pārsniedz 150 tūkst. eiro;
• Prasības par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu;
• Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
• Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
• Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
• Prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
• Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
• Prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
• Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
• Prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
• Prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tajā skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
• Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par regulas 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza direktīvas 2019/1937 un 2020/1828 pārkāpumiem;
• Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
• Pieteikumi par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju (CPL 82.1pants).

Turklāt kasācijas sūdzību var parakstīt un iesniegt pati persona vai zvērināts advokāts. Šobrīd process kasācijas instancē parasti notiek rakstveidā, proti, bez mutvārdu tiesas sēdēm. Tomēr, ja tiek noteikta mutvārdu tiesas sēde, pārstāvis var būt tikai zvērināts advokāts.

Tiek uzskatīts, ka zvērināts advokāts ir pietiekami kvalificēts, lai pārstāvētu klientus arī sarežģītās lietās. Likumdevējs apzināti ir izdalījis jomas, kas uzskatāmas par paaugstinātas sarežģītības lietām, un, aizsargājot pušu intereses, noteicis, ka juridisko palīdzību tajās var sniegt tikai personas, kuru zināšanas un prasmes ir pārbaudītas, proti, zvērināti advokāti.

Izdevumi par advokāta palīdzību

Izvēloties pārstāvi, jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar likumu izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību var tikt piedzīti no tās puses, kura lietu zaudējusi. Proti, zvērināta advokāta izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja prasība ir apmierināta pilnībā vai daļēji, kā arī gadījumā, ja prasītājs atsakās no prasības tādēļ, ka atbildētājs pēc prasības celšanas to labprātīgi izpildījis. Savukārt, ja prasība tiek noraidīta, ar lietas vešanu saistītie izdevumi tiek piedzīti no prasītāja par labu atbildētājam.

Saskaņā ar CPL 44.panta 1.daļu izdevumi par advokāta palīdzību tiek atlīdzināti šādos apmēros:

1. Mantiska rakstura prasībās, ja prasības summa nepārsniedz 8500 eiro, – faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 30% no apmierinātās prasījuma daļas;
2. Mantiska rakstura prasībās, ja prasības summa ir no 8501 līdz 57 000 eiro, – faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 2850 eiro;
3. Mantiska rakstura prasībās, ja prasības summa pārsniedz 57 001 eiro, – faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 5% no apmierinātās prasījuma daļas;
4. Nemantiska rakstura prasībās – faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 2850 eiro;
5. Nemantiska rakstura prasībās un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, – faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 4275 eiro.

Svarīgi atcerēties, ka iepriekš minētā tiesību norma attiecas tikai uz zvērinātiem advokātiem. Ja uzņēmumu pārstāv nevis zvērināts advokāts, bet, piemēram, jurists, tad pat uzņēmuma uzvaras gadījumā pretējai pusei nerodas pienākums atlīdzināt izdevumus par juridisko palīdzību, ko sniegusi persona bez zvērināta advokāta statusa.

Pārstāvis administratīvajā procesā

Arī administratīvajā procesā uzņēmumu tiesā var pārstāvēt tā amatpersona, piemēram, valdes loceklis, vai pilnvarots pārstāvis, tostarp zvērināts advokāts. Pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības pārstāvēt uzņēmumu bez īpaša pilnvarojuma (Administratīvā procesa likuma (APL) 38.panta 3.daļa).

Saskaņā ar APL 39.pantu pilnvarojums vest lietu dod tiesības pārstāvim izpildīt visas procesuālās darbības pārstāvamā vārdā, izņemot tās, kurām APL 147.panta 2.daļā noteikts īpašs pilnvarojums. Šāds speciālais pilnvarojums tiek prasīts būtiskām procesuālajām darbībām, kas var ietekmēt tiesas procesa virzību. Tās ir:

• Tiesības iesniegt pieteikumu;
• Pilnībā vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;
• Grozīt pieteikuma priekšmetu;
• Atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā;
• Pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā;
• Iesniegt izpildei izpilddokumentu;
• Saņemt piespriesto mantu vai naudu;
• Izbeigt izpildu lietvedību.

Ja uzņēmumu pārstāv zvērināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, viņa pilnvarojumu apliecina arī advokāta orderis.

Izdevumu atlīdzināšana

Gan CPL, gan APL neparedz obligātās pārstāvības institūtu. Tas nozīmē, ka nevienā tiesu instancē netiek izvirzīta prasība procesa dalībniekam tiesas sēdēs piedalīties ar pārstāvi vai zvērinātu advokātu.

Atšķirībā no civilprocesa, kur juridiskās palīdzības izmaksas tiek uzskatītas par ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem, administratīvajā procesā tās kvalificē kā mantiskos zaudējumus. Līdz ar to šo juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Šī likuma 7.pants paredz, ka mantiskais zaudējums ietver arī izmaksas par juridisko palīdzību, ja tās radušās iestādes prettiesiska administratīvā akta vai faktiskās rīcības rezultātā.

Kvalificēts un situācijai atbilstošs pārstāvis spēj objektīvi novērtēt strīda būtību, izvēlēties piemērotāko taktiku un nodrošināt profesionālu procesa virzību gan ārpustiesas sarunās, gan tiesā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 12.panta 3.1daļu juridiskās palīdzības izmaksas atlīdzina atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” paredzētajiem apmēriem, bet izņēmuma gadījumos tiesa var noteikt lielāku atlīdzinājumu, ja šie izdevumi bijuši objektīvi nepieciešami.

Efektīva pārstāvība

Uzņēmuma tiesību un interešu efektīva aizstāvība strīdos ir cieši saistīta ar pareizu pārstāvja izvēli, savlaicīgu viņa piesaisti un skaidri noformētu pilnvarojumu. Kvalificēts un situācijai atbilstošs pārstāvis spēj objektīvi novērtēt strīda būtību, izvēlēties piemērotāko taktiku un nodrošināt profesionālu procesa virzību gan ārpustiesas sarunās, gan tiesā.

Izvērtējot lietas sarežģītību, pārstāvja pieredzi, specializāciju, normatīvos ierobežojumus un izmaksu atlīdzināšanas iespējas, pārdomāta izvēle būtiski palielina iespēju panākt uzņēmumam labvēlīgu rezultātu un pat uzvaru strīdā vai tiesvedībā.

Rakstu sagatavoja vecākais jurists Arturs Smirjagins un jurista palīdze Elēna Sidorčika.