Meklēt:
Skaidrs
  • Skaidrs

Cik maksā biezpiena sieriņš?

27.08.2026 | 7 min | Triinu Jarviste | Igaunija, Latvija, Rīga

Biezpiena sieriņš igauņiem ir kas vairāk nekā biezpiens šokolādes glazūrā. Tas ir nacionālais lepnums. Tāpēc nav brīnums, ka ziņa par to, ka Igaunijas uzņēmums iegādājas Latvijas zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu ražotāju, raisījusi diskusijas.

19. augustā mediji ziņoja, ka Igaunijas uzņēmums “Falber Investments”, kas ir Igaunijas lielākās lauksaimniecības uzņēmumu grupas “Agrone” mātesuzņēmums, parakstījis vienošanos par AS “Rīgas piena kombināts” (RPK) koncerna iegādi. Darījuma rezultātā tiktu izveidots jauns liels Baltijas piena nozares uzņēmums.
Darījumā ietilpst AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. Tādējādi Igaunijas uzņēmuma kontrolē nonāktu vairāki pazīstami Latvijas piena produkti un zīmoli. Igaunijas patērētājiem no tiem vislabāk pazīstams, visticamāk, ir “Kārums”.
Darījumam vēl jāsaņem Igaunijas un Latvijas konkurences uzraudzības iestāžu atļaujas. Igaunijā to jau vērtē Konkurences iestāde. Saskaņā ar tās publicēto uzņēmumu apvienošanās sarakstu 19. augustā iesniegts paziņojums par SIA “Hummuli” un SIA “Food Union Management” apvienošanos.

Kad uzņēmumu uzskata par dominējošu tirgū?

Izvērtējot uzņēmumu apvienošanos, galvenais ir noskaidrot, kā darījums ietekmēs konkurenci tirgū. Konkurences iestāde apvienošanos var aizliegt galvenokārt tad, ja tā būtiski kaitētu konkurencei, jo īpaši – ja darījuma rezultātā kādam uzņēmumam rastos vai nostiprinātos dominējošs stāvoklis tirgū.
Vērtējot darījumu, cita starpā ņem vērā uzņēmumu pozīcijas tirgū un ekonomisko spēku, konkurentu iespējas ienākt tirgū un šķēršļus, kas to var apgrūtināt, kā arī patērētāju intereses.
Saskaņā ar Igaunijas Konkurences likumu uzņēmumu uzskata par dominējošu tirgū, ja tā pozīcija ļauj tam konkrētajā tirgū lielā mērā darboties neatkarīgi no konkurentiem, piegādātājiem un pircējiem. Ja uzņēmuma daļa attiecīgā tirgus apgrozījumā ir vismaz 40%, saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka tam ir dominējošs stāvoklis.
Ja uzņēmuma daļa attiecīgā tirgus apgrozījumā ir vismaz 40%, saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka tam ir dominējošs stāvoklis.
Tas, ka uzņēmums kādā tirgū ir dominējošs, nav pastāvīgs statuss, kas tam automātiski piemīt visos tirgos. To var noteikt tikai konkrētā tirgū. Tāpēc vispirms jānoskaidro, par kuru tirgu ir runa, pēc tam – kuri uzņēmumi tajā darbojas. Tikai tad var vērtēt, vai kādam no tiem ir tik spēcīga pozīcija, ka tas tirgū faktiski dominē.

Kā tiek vērtēts biezpiena sieriņu tirgus?

Igaunijas Konkurences iestāde biezpiena sieriņu tirgu ir vērtējusi arī iepriekš. Kad 2017. gadā apvienojās Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumi “Farmi Piimatööstus” un “Tere”, Konkurences iestāde biezpiena sieriņu ražošanu un vairumtirdzniecību uzskatīja par atsevišķu preču tirgu.
Konkurences iestāde atzina, ka apvienotais uzņēmums kļūs par tirgus līderi, taču vienlaikus atgādināja būtisku principu – tirgus līderis ne vienmēr ir dominējošs. Tā tas nav, ja tirgū pastāv konkurence un nav būtisku šķēršļu ienākšanai tajā.
Igaunijas veikalu plauktos biezpiena sieriņu izvēle ir plaša un daudzveidīga. Tirgus dalībnieki, atsaucoties uz tirgus izpētes uzņēmuma “NielsenIQ” datiem par 2024. gadu, norādījuši, ka Igaunijas tirgū konkurēja 11 ražotāji, bet biezpiena sieriņu kategorija gada laikā pieauga par gandrīz 10%.
Tirgū veiksmīgi ienākuši arī jauni produkti. Igaunijas piena pārstrādes uzņēmums “Valio Eesti” ziņoja, ka 2024. gada septembrī pārdošanā nonākušais tā piena produktu zīmola “Alma” vaniļas biezpiena sieriņš, pēc “NielsenIQ” datiem, kļuva par veiksmīgāko jauno produktu. Četru mēnešu laikā tas pēc pārdošanas apjoma pakāpās uz otro vietu biezpiena sieriņu tirgū.
Arī pašreizējais piedāvājums cenu salīdzināšanas portālos rāda, ka pircējiem pieejams ļoti daudz dažādu biezpiena sieriņu un savā starpā konkurē daudzi zīmoli. Tas viss liecina par sīvu un efektīvu konkurenci biezpiena sieriņu tirgū.
Igaunijas Konkurences iestādei nav svarīgi, vai tirgū darbojošies uzņēmumi ir no vienas un tās pašas valsts, piemēram, Igaunijas. Lai gan latviešiem varētu nepatikt doma, ka daudzus – varbūt pat lielāko daļu – iecienīto biezpiena sieriņu turpmāk ražotu ar Igauniju saistīti uzņēmumi, konkurences tiesību ziņā tam nav izšķirošas nozīmes. Uzņēmuma saikne ar kādu valsti vai īpašnieka pilsonība pati par sevi nenozīmē ne dominējošu stāvokli tirgū, ne konkurences tiesību problēmu.
Monopols nerodas tikai tāpēc, ka vienam populāram biezpiena sieriņam mainās īpašnieks. Konkurences iestādei iesniegtajā kopsavilkumā norādīts, ka abi uzņēmumi Igaunijā nav tieši konkurenti.
Tā kā uzņēmums, kas iegādājas “Kārums” ražotāju, līdz šim pats nav ražojis biezpiena sieriņus, pēc pašlaik pieejamās informācijas nav pamata domāt, ka “Kārums” Igaunijas tirgū paliktu bez konkurentiem.
Arī pēc īpašnieka maiņas “Kārums” būs jāturpina cīnīties par pircēju – lai veikalā viņš izvēlētos tieši “Kārums”, nevis kādu citu biezpiena sieriņu.

Ko vēl var vērtēt Igaunijas Konkurences iestāde?

Protams, katrs darījums ekonomiku var ietekmēt dažādos veidos, un sabiedrībai nav zināmi visi ar to saistītie apstākļi. Taču kopumā Konkurences iestāde šādos gadījumos vērtē arī tā saukto vertikālo ietekmi – vienkārši sakot, kā darījums var ietekmēt visu ražošanas ķēdi.
Piemēram, viena biezpiena sieriņa ražošanai vajadzīgas vairākas izejvielas – svaigpiens vai biezpiens, cukurs, garšas piedevas un iepakojums.
Šāds darījums teorētiski var radīt bažas arī citiem nozares uzņēmumiem. Piemēram, citi biezpiena sieriņu ražotāji varētu bažīties, ka, svaigpiena ražotājam un biezpiena sieriņu ražotājam nonākot vienā koncernā, viņiem varētu kļūt grūtāk iegādāties nepieciešamās izejvielas.
Savukārt citi izejvielu, piemēram, svaigpiena, ražotāji varētu būt neapmierināti, ja zaudētu nozīmīgu klientu – biezpiena sieriņu ražotāju, kas turpmāk izejvielas iegādātos sava koncerna ietvaros.
Vai šāda situācija ir arī šajā konkrētajā darījumā, pagaidām nav zināms.
Ir zināms, ka uzņēmums, kas iegādājas RPK koncernu, galvenokārt darbojas lauksaimniecības nozarē un cita starpā ražo svaigpienu. Savukārt iegādājamais uzņēmums svaigpienu pārstrādā un ražo piena produktus.
Darījuma kopsavilkumā norādīts, ka pēc apvienošanās abi uzņēmumi darbosies dažādos vienas ražošanas ķēdes posmos – viens ražo svaigpienu, bet otrs nodarbojas ar piena pārstrādi. Tomēr abi uzņēmumi uzskata, ka Igaunijā ir pietiekami daudz citu svaigpiena piegādātāju un piena pārstrādes uzņēmumu, tāpēc darījums konkurenci būtiski neierobežos.
Ja citi tirgū strādājošie uzņēmumi uzskata, ka darījums tomēr varētu kaitēt konkurencei, tie var iesniegt iebildumus Igaunijas Konkurences iestādei. Iestāde tos izvērtēs, izskatot darījumu.
Tātad, lai gan darījums, kas skar “Kārums”, latviešiem varētu būt, tā teikt, grūti sagremojams, pēc pašlaik pieejamās informācijas drīzāk jārēķinās vismaz ar iespēju, ka latviešiem nāksies ēst Igaunijas uzņēmuma ražotus biezpiena sieriņus.
Atpakaļ
Skatīt vairāk