Pēc sešus gadus ilgušas mantojuma tiesību reformas šī gada janvārī ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos. Mantojuma tiesību reformas mērķis ir panākt caurskatāmu, konkrētu un prognozējamu mantošanas procesu, lai pēc iespējas lielāks skaits mantinieku uzsāktu mantojuma lietu pie notāra. Skaidrs ir tas, ka grozījumi ietekmēs ne tikai mantiniekus, bet arī aizgājēja kreditorus.
Būtiskākie jaunumi no kreditoru perspektīvas ir apkopoti zemāk:
1. Ierobežotas atbildības koncepts
Mantinieki turpmāk atbild par kreditoru prasījumiem tikai mantojuma apmērā (mantojuma apmērs ir mantojuma masā ietilpstošās lietas, kurām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek noteikta vērtība). Iepriekš, pieņemot mantojumu, mantinieks varēja attapties situācijā, ka ir jāatbild par mirušā saistībām arīdzan ar savu mantu. Izņēmums pastāvēja, tikai pieņemot mantojumu ar tā sauktajām inventāra tiesībām, kad mantinieks pirms mantojuma pieņemšanas apzināja mantojuma sastāvu, lai saprastu, vai, pieņemot mantojumu, neradīs sev papildu slogu.
Šobrīd mantojuma tiesības paredz tikai tā saukto ierobežotas atbildības režīmu, proti, atbildību pret kreditoriem mantojuma vērtības apmērā. Mantojuma masas vērtību noteiks mantinieki ar zvērinātu notāru, izveidojot mantojuma sarakstu. Kreditori šaubu gadījumā par mantinieku noteikto mantojuma masas vērtību varēs lūgt, lai zvērināts notārs uzdod zvērinātam tiesu izpildītājam izveidot jaunu mantojuma sarakstu. Zvērināta tiesu izpildītāja sagatavotais saraksts tiks uzskatīts par noteicošo.
Ierobežotas atbildības koncepts, visticamāk, būs spēcīga motivācija mantiniekiem sakārtot mantojuma jautājumus, viešot noteiktību arī kreditoru pusē.
2. Mantinieku pienākums aktīvi paust gribu
Mantiniekiem ir pienākums paust gribu pieņemt mantojumu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pēc trešās personas (piemēram, kreditora, pašvaldības, valsts, komercsabiedrības, kurā aizgājējs bija dalībnieks, u. c.) iesnieguma.
Mantojuma tiesības paredz, ka mantojumu var pieņemt klusējot (ar faktiskām darbībām, piemēram, dzīvojot mirušā nekustamajā īpašumā, to apsaimniekojot, maksājot ar to saistītos nodokļus). Iepriekš šāda situācija varēja turpināties arī, ja mantojuma lieta tika ierosināta uz trešās personas iesnieguma pamata. Proti, mantinieks varēja neatsaukties uz notāra publicēto sludinājumu. Praksē tas radīja grūtības kreditoriem ar pilnu pārliecību vērsties pie mantinieka kā mirušā tiesību un saistību pārņēmēja.
Turpmāk mantiniekam būs pienākums skaidri paust savu gribu attiecībā uz mantojuma pieņemšanu. Pretējā gadījumā mantinieks zaudē savas iepriekš iegūtās tiesības uz mantojumu. Izņēmums ir, ja mantinieks nezināja un [objektīvi] nevarēja zināt par to, ka ir izsludināta mantojuma atklāšanās. Prakse rādīs, ko var uzskatīt par apstākļiem, kas ļauj secināt, ka mantinieks objektīvi nevarēja zināt par mantojuma atklāšanos, ņemot vērā, ka sludinājumi “Latvijas Vēstnesī” ir publiski pieejama informācija, kā arī zvērināta notāra pienākumu apzināt potenciālos mantiniekus. Potenciāli tie būtu gadījumi, kad par mantiniekiem kļūst personas, kas neiekļaujas notāru apzināmā lokā (notāriem ir jāapzina mantinieki līdz t.s. 3. šķirai).
3. Viens termiņš gribas izteikumam
Tagad paredzēts tikai viens termiņš no sludinājuma par mantojuma atklāšanos brīža, kurā mantiniekiem ir jāpauž sava griba attiecībā uz mantojumu, un viens termiņš, kad [nenodrošinātajiem] kreditoriem jāpiesaka savi prasījumi. Kreditoru gadījumā tas ir divi mēneši, savukārt mantiniekiem – vismaz 3 mēneši, bet ne vairāk kā 12. Ir svarīgi uzsvērt, ka mantojuma pieņemšana nav automātiska kreditoru pretenziju atzīšana. Tāpat jānorāda, ka nodrošināto kreditoru gadījumā pastāv izvēle – pieteikt pašiem savu prasījumu (tātad norādot to pēc iespējas precīzāk) vai paļauties uz zvērinātu notāru, kurš iekļaus šo informāciju, balstoties uz publiskajos reģistros norādīto informāciju.
4. Mantinieku apzināšana
Mantojuma lietu uzsākot pēc ieinteresētās personas (ne mantinieka) iesnieguma, notāram ir mērķtiecīgi jāapzina potenciālie mantinieki (laulātais, bērni, vecāki, brāļi un māsas) un jāaicina viņi izteikt savu gribu. Iepriekš notāriem nebija pienākuma apzināt mantiniekus, kas apgrūtināja vai paildzināja kreditora tiesību īstenošanu, radot garāku neskaidrības periodu par to, vai potenciālie mantinieki pieteiks mantojuma lietas atvēršanu.
5. Nodrošināto kreditoru prasījumi
Nostiprināts tiesu praksē pastāvējušais princips, ka nodrošinātajiem kreditoriem mantojuma lietas ietvaros nav atsevišķi jāpiesaka savi prasījumi. Šos kreditorus, balstoties uz datiem publiskajos reģistros, apzinās un mantojuma lietā iekļaus notārs. Savukārt pārējiem kreditoriem ir jārēķinās, ka, nepiesakot savus prasījumus 2 mēnešu laikā no mantojuma atklāšanās brīža (sludinājums “Latvijas Vēstnesī”), šie kreditori nevarēs vērst savus prasījumus pret mantiniekiem.
6. Kreditoru kategorijas
Ir ieviests dalījums nodrošinātajos un nenodrošinātajos kreditoros. Nodrošinātie kreditori ir tie, kur hipotēka vai komercķīla kalpo par nodrošinājumu mantojuma atstājēja saistībām. Nodrošināto kreditoru prasījumiem ir priekšroka, un to prasījumi ir apmierināmi vienlaikus ar nodokļu prasījumiem. Ja mantas nepietiek visu saistību dzēšanai, vienas kategorijas kreditoru prasījumus sedz proporcionāli.
7. Gribas izteikuma neatgriezeniskums/Mantojuma pieņemšana ir neatgriezeniska
Ja mantinieks ir paudis gribu pieņemt mantojumu notāra sludinājuma termiņā, šo gribas izteikumu vairs nevarēs mainīt. Iepriekš pastāvēja atšķirīga tiesu prakse attiecībā uz mantojuma apliecības izņemšanas nozīmi. Proti, atsevišķos gadījumos tiesas uzskatīja, ka par pilntiesīgu mantinieku, pret kuru kreditori var vērst savu prasījumu, persona kļūst tikai ar mantojuma apliecības izņemšanas brīdi. Praksē tas nozīmēja, ka mantinieki mēdza nesteigties ar mantojuma apliecības izņemšanu, lai izvairītos no kreditoru prasījumiem. Ar grozījumiem ir paredzēts, ka kreditori var vērsties ar saviem prasījumiem pret mantiniekiem, tiklīdz ir beidzies termiņš sludinājumam par mantojuma atklāšanos.
Mantojuma reformas ceļā ieviestais mantinieku ierobežotas atbildības princips kreditoriem atsevišķos gadījumos var šķist ne pārāk pievilcīgs. Tomēr ir arī risinājumi, kas potenciāli ļaus kreditoriem savas tiesības realizēt ātrāk, vienkāršāk un, iespējams, arī lētāk:
- iespēja pārskatāmā termiņā uzzināt aizgājušā mantiniekus;
- tiesības apstrīdēt mantojuma vērtību;
- tādu formalitāšu novēršana kā pienākums pieteikt prasījumu, ja esi nodrošinātais kreditors, un pienākums sagaidīt mantojuma apliecības izņemšanu, lai varētu vērsties pret mantinieku.
Noslēgumā jāpiebilst, ka vēl ir jāgaida vairāki Ministru kabineta noteikumi, kuru uzdevums cita starpā ir paredzēt mantojuma saraksta detalizācijas pakāpi, izstrādes termiņus, iespēju šo sarakstu papildināt u. c. Tikai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās reforma būs pabeigta.
Publikācija portālā Delfi šeit.
