LATVIJAS LIKUMDOŠANAS JAUNUMI, jūnijs – oktobris, 2015
Cienījamie Lasītāji!
Šajā TGS Baltic bankas un finanšu tiesību likumdošanas vēstkopā esam apkopojuši informāciju par grozījumiem banku un finanšu jomā, kā arī patērētāju aizsardzības jomā Latvijā periodā no 2015.gada jūnija līdz oktobrim.
Labprāt atbildēsim uz konkrētiem jautājumiem vai analizēsim Jums aktuālu situāciju.
Visiem mūsu biroja jaunumiem ātri un ērti iespējams sekot TGS Baltic mājas lapā www.tarkgruntesutkiene.com, kā arī mūsu Twitter kontā @TGSLatvia.
Ar cieņu,
Inese Hazenfusa, Partnere, banku un finanšu tiesību darba grupas vadītāja Latvijā, TGS Baltic
Ivita Samlaja, Zvērināta advokāta palīgs, TGS Baltic
BANKU UN FINANŠU JOMA
Jauns likums – Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums
2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums. Likums pārņem iepriekšējā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums regulējumu, kā arī ievieš Direktīvas 2009/138/EK prasības.
Jauns likums – Noguldījumu garantiju likums
2015.gada 1.jūlijā jauns Noguldījumu garantiju likums stājās spēkā, ieviešot Direktīvas 2014/49/ES. Likums nosaka garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību, kā arī noguldījumu garantiju fondu savstarpējo sadarbību. Likums attiecas uz Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, kā arī dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja tās piedalās noguldījumu garantiju fondā.
Rīcība ar klienta finanšu līdzekļiem, izbeidzot darījumu attiecības
2015.gada 14.jūlijā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stājās spēkā. Grozījumi nosaka kredītiestādes un finanšu iestādes rīcību gadījumos, kad kredītiestāde vai finanšu iestāde vienpusēji izbeidz darījumu attiecības. Šādos gadījumos klienta slēgtajos kontos esošie naudas līdzekļi tiks pārskaitīti uz klienta norādīto kontu citā kredītiestādē vai tiks izmaksāti skaidrā naudā, ja šāda konta nebūs vai pārskaitījums nevarēs tikt veikts, ar nosacījumu, ka nepastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Jauns likums – Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums
2015.gada 16.jūlijā Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums stājās spēkā. Likums tika pieņemts, ieviešot Eiropas Savienības direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā (2014/59/ES). Likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu sabiedrībām veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu sabiedrību glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku uzraudzības uzlabošana
2015.gada 16.jūlijā grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā stājās spēkā. Grozījumu mērķis ir uzlabot un padarīt efektīvāku apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku uzraudzību, kā arī, lai ieviestu lielāku apdrošināto interešu aizsardzību. Saskaņā ar grozījumiem ir noteikta no klientiem saņemto sūdzību izskatīšanas kārtība, kā arī aizliegums apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam izpaust apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības gaitā uzzināto informāciju par klientu. Ikgadējais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālais limits ir paaugstināts līdz EUR 1,875,927 (iepriekš – EUR 1,680,300). Ikgadējais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālais limits vienam apdrošināšanas gadījumam ir paaugstināts līdz EUR 1,250,618 (iepriekš – EUR 1,120,200).
Ziņas par klientu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam
2015.gada 4.augustā grozījumi Kredītiestāžu likumā stājās spēkā. Ar grozījumiem tiek ieviests Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas starptautiskais informācijas apmaiņas standarts. Ar grozījumiem tiek noteikta informācija, kura tiek uzskatīta par svarīgu vai paredzami svarīgu un kuru kredītiestādei ir pienākums sniegt par tās klientiem Valsts ieņēmumu dienestam starptautiskās sadarbības nodokļu administrēšanas jomā.
Pārvaldnieka tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumu
2015.gada 8.oktobrī grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā tika pieņemti trešajā (pēdējā) lasījumā. Saskaņā ar grozījumiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam būs tiesības sniegt ieguldījumus pakalpojumus un blakus pakalpojumus. Papildus ir noteikta maksa Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijai par alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, kurš sniedz arī ieguldījumu pakalpojumus, un par tā Latvijā reģistrētās filiāles uzraudzību. Grozījumi stājas spēkā 2015.gada 6.novembrī.
PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS JOMA
Jauns likums – Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums
2015.gada 9.jūlijā Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums stājās spēkā. Ar likumu tiek ieviestas Direktīvas 2013/11/ES prasības un nodrošināta atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas C(2007)74 par patērētāju strīdu risināšanu un atlīdzinājumu noteiktajiem principiem. Likuma mērķis ir noteikt vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu. Likums attiecas uz ārpustiesas strīdu risinātājiem, kuri izskata ārpustiesas strīdu, tai skaitāpārrobežu strīdu, starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.
Patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdu risināšanas kārtība
2015.gada 9.jūlijā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stājās spēkā. Likums ir papildināts ar regulējumu par patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdu risināšanas kārtību. Pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju par ārpustiesas strīdu risinātājiem, norādot arī ārpustiesas strīdu risinātāja tīmekļa vietnes adresi. Minētā informācija ir jāsniedz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja tīmekļa vietnē vai līguma noteikumos.
Plašāka informācija pieejama: Inese Hazenfusa, Ivita Samlaja
Vēstkopas PDF
