Senāts 2024.gada nogalē pieņēma spriedumu lietā, kurā analizēja noilguma termiņu, ja darba samaksas aprēķins darbiniekam nodrošināts elektroniski un tajā ir nepilnības: nav ietverts aprēķins par nostrādātajām virsstundām. Tiesai bija jālemj, vai noilgums ir divi vai trīs gadi.
2024.gada 6.novembra spriedumā lietā SKC-471/2024 norādīja, ka darba samaksas aprēķina izsniegšanai pielīdzināma arī tā pieejamības nodrošināšana elektroniski, un nepilnības elektroniskajā aprēķinā neietekmē Darba likuma (DL) 31.panta 2.daļā noteiktā divu gadu noilguma piemērošanu, lai gan šādas nepilnības var radīt pamatu prasījumam par tiesību aizskāruma novēršanu.
Lietas būtība
Darbinieks cēla tiesā prasību par virsstundu samaksas piedziņu, jo viņam, atbilstoši DL 131.panta 3.daļai, būtu bijis jāstrādā 35 stundas nedēļā (saīsināts normālais darba laiks). Darbs saistīts ar īpašu risku, bet darba devējs nebija ieviesis šādu normālo darba laiku, kas nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā. Faktiski darbinieks strādāja 40 stundas nedēļā, tādējādi viņam izveidojās virsstundas, kuras darba devējs bija uzskaitījis un apmaksājis kā normālo darba laiku (40 stundas nedēļā), nevis kā virsstundu darbu virs saīsinātā normālā darba laika. Ņemot vērā to, ka darba devējs kļūdaini uzskatīja, ka darbinieka normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā, nevis 35 stundas, darba samaksas aprēķinā nebija ietverts aprēķins par darbinieka nostrādātajām virsstundām (vismaz piecas stundas nedēļā).
Vienlaikus darba devēja iekšējie noteikumi paredzēja, ka nodarbinātie ar samaksas aprēķinu iepazīstas resursu vadības sistēmā “Horizon WEB” vai sistēmas personāla modulī “HoP”, kas aizstāj darba samaksas aprēķina izsniegšanu papīra formātā.
Lietā nebija strīda par to, vai darbiniekam ir piemērojams saīsinātais normālais darba laiks, to atzina arī pats darba devējs. Strīds bija par to, par kādu iepriekšējo periodu darbiniekam ir tiesības prasīt piemaksu par faktiski nostrādātajām virsstundām.
Rīgas pilsētas tiesa un arī Rīgas apgabaltiesa, cita starpā uzskatīja, ka konkrētajā lietā ir piemērojams trīs gadu noilguma termiņš, jo darbiniekam netika izsniegts piemaksas par virsstundām aprēķins, un nepilnīgais elektroniskais aprēķins nedeva darbiniekam pamatu aktīvai rīcībai savu tiesību aizsardzībai. Līdz ar to Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde, kāds noilguma termiņš piemērojams darbinieka prasījumam par piemaksas par virsstundām piedziņu situācijā, kurā darba devējs izsniedzis (darījis pieejamu) darbiniekam darba samaksas aprēķinu, kurā nebija ietverts aprēķins par darbinieka nostrādātajām virsstundām.
Senāta argumenti un atziņas
Šajā spriedumā Senāts atsaucās uz jau iepriekš paustu atziņu par noilguma piemērošanu, proti, DL 31.pants ir interpretējams kopsakarā ar 71.pantu, un no minētajām tiesību normām izriet darba devēja pienākums izsniegt darbiniekam rakstveidā noformētu aprēķinu. Tas, vai noilguma termiņš ir divi vai trīs gadi, ir atkarīgs no tā, vai darba devējs ir izsniedzis šādu aprēķinu darbiniekam.
Spriedumā Senāts atsaucās arī uz iepriekš pausto atziņu par darba samaksas aprēķina mērķi, proti, dot iespēju darbiniekam pārliecināties, ka viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, samaksa ir aprēķināta pilnīgi un nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieturētas pareizi. Ja darbinieks konstatē neatbilstības, viņš var vērsties pie darba devēja to novēršanai, bet ja tas nedod rezultātu – divu gadu laikā tiesā. Ja darbiniekam darba samaksas aprēķins nav bijis izsniegts, viņš līdz ar to ir ticis nostādīts neizdevīgākā situācijā, tādēļ šādā gadījumā noilguma termiņš ir trīs gadi.
Kopsakarā ar jau iepriekš paustajām atziņām šajā lietā Senāts analizēja, vai kļūdains darba samaksas aprēķins, kas darbiniekam izsniegts (pieejams) elektroniski, var ietekmēt noilguma termiņu.
Spriedumā konstatēts, ka apstāklis, ka darbiniekam izsniegtajā darba samaksas aprēķinā ir kādas nepilnības, piemēram, nav norādītas nostrādātās virsstundas, var radīt pamatu prasījumam par aizskarto tiesību novēršanu, bet neietekmē divu gadu noilguma termiņa piemērošanu atbilstoši DL 31.panta 2.daļas pirmajam teikumam.
No spriedumā sniegtā skaidrojuma var nepārprotami secināt, ka noilguma termiņš – divi vai trīs gadi – ir atkarīgs vienīgi no tā apstākļa, vai darba devējs ir izsniedzis šādu aprēķinu darbiniekam, un, pat ja darbiniekam izsniegts kļūdains aprēķins, tas neietekmē divu gadu noilguma termiņa piemērošanu. Saņemot šādu aprēķinu, darbiniekam ir iespējas pārliecināties par tā pareizību, tostarp, vai tajā ir atbilstoši norādītas arī nostrādātās stundas.
Noilguma termiņa sākuma brīdis
Konkrētajā lietā netika apstrīdēts fakts, ka darba samaksas aprēķini, vēlākais līdz mēneša astotajam datumam, prasītājam ir bijuši elektroniski pieejami “Horizon WEB” vai “HoP” portālā, kas aizstāj šo aprēķinu izsniegšanu papīra formātā. Senāta ieskatā tieši šim apstāklim bija nozīme, lai pareizi noteiktu, kāds noilguma termiņš prasītāja prasījumam bija piemērojams saskaņā ar DL 31.pantu.
Izskatāmajā lietā juridiska nozīme bija DL 31.panta 2.daļā norādītajam apstāklim, kurš nosaka noilguma termiņa sākuma brīdi – darba samaksas aprēķina izsniegšanas diena.
Senāts arī norādīja, ka jautājumā par noilguma termiņa noteikšanu var nebūt pietiekami tikai ar DL normu piemērošanu, jo likuma 31.panta normas nosaka īpašos noilguma termiņus, bet neietver norādījumus par apstākļiem, kas, atbilstoši vispārējās tiesību normās paredzētajam regulējumam, prasa izvērtējumu, jo var iespaidot noilguma iestāšanās fakta nodibināšanu, līdz ar to var nākties pievērsties arī jautājumam par Civillikuma normu piemērošanu.
Līdz ar to arī nepilnīgs darba samaksas aprēķins, kurš izsniegts (bija elektroniski pieejams) darbiniekam, sasniedz tā mērķi un ļauj darbiniekam pārliecināties, vai viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, tajā norādītas visas nostrādātās virsstundas, darba samaksa ir aprēķināta pilnīgi un algas nodokļi ieturēti pareizi. Gadījumā, ja, iepazīstoties ar šo aprēķinu, tiek konstatētas kādas nepilnības, tās darbiniekam var radīt pamatu prasījumam par tiesību aizskāruma novēršanu, un divu gadu noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu.
Jāseko rūpīgi līdzi
Šis spriedums ir labs atgādinājums darba devējiem vēlreiz pārliecināties, vai darba samaksas aprēķini darbiniekiem tiek veikti korekti un ietver visu nepieciešamo informāciju, vai tie darbiniekiem tiek izsniegti un ir pieejami, vai darba devējs šo aprēķinu izsniegšanas faktu un datumu var pierādīt.
Jāpievērš uzmanība arī tam, ja aprēķins tiek izsniegts (ir pieejams) elektroniskā formā, vai šī kārtība ir skaidri noteikta un darbinieki ir atbilstoši informēti, kā tiem ir iespējams piekļūt un tos saņemt, piemēram, vai tiek nodrošināta iespēja tiem piekļūt visiem darbiniekiem arī saprātīgā laika periodā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, kad piekļuve darba devēja iekšējām sistēmām var būt ierobežota vai neiespējama. Izbeidzot darba attiecības, visdrošāk tomēr būtu darba samaksas aprēķinu darbiniekam izsniegt papīra formā, ar parakstu apliecinot tā saņemšanu un saņemšanas datumu, vai nosūtīt uz darbinieka privātā elektroniskā pasta adresi, vai izmantojot citu elektroniskās saziņas līdzekļus, kuri tika izmantoti darba attiecību laikā.
Tas ir arī atgādinājums darbiniekiem rūpīgi iepazīties ar darba samaksas aprēķiniem un kārtību, kādā šie aprēķini tiek izsniegti vai ir elektroniski pieejami, kā arī rūpīgi sekot DL noteiktajiem prasījumu noilguma termiņiem, kuri atsevišķos gadījumos ir arī īsāki par diviem gadiem, un tikai izņēmuma gadījumā ir trīs gadi.
