Meklēt:
Skaidrs
  • Skaidrs

Biznesa pārdošanas juridiskie aspekti – kas jāzina pārdevējam

Neraugoties uz nemierīgajiem makroekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas apstākļiem pēdējo gadu laikā, Baltijas M&A darījumu tirgus nav zaudējis savu potenciālu. Gluži pretēji, dažādi globāli un reģionāli izaicinājumi var motivēt pārdevējus savu biznesu pārdot.

Biznesa pārdošana ir sarežģīts process, kura ietvaros darījuma komerciālie apsvērumi (piemēram, pārdošanas stratēģijas izvēle, īstā pircēja atrašana, biznesa novērtējums un vienošanās par pārdošanas cenu) parasti ņems virsroku.

Tomēr, pieredze rāda, ka arī darījuma juridiskajiem aspektiem var būt izšķiroša ietekme uz to, vai darījums norit sekmīgi un vai tas vispār notiek, tāpēc ir svarīgi, ka pārdevējs arī juridiskajiem aspektiem pievērš pienācīgu uzmanību.

Šīs publikācijas ietvaros es aplūkošu galvenos juridiskos aspektus, kas jāņem vērā pārdevējam, plānojot un veicot biznesa pārdošanas darījumus, lai nodrošinātu sekmīgu darījuma īstenošanu un labāk aizsargātu savas intereses.

Sagatavošanās darījumam

Pirms potenciālo pircēju uzrunāšanas, ir svarīgi pārliecināties, ka pārdošanai piedāvātā saimniecība ir kārtībā.

Pircējs parasti vēlēsies veikt padziļinātu pārdodamā biznesa izpēti (due diligence), tāpēc proaktīva iespējamo problēmu identificēšana un novēršana, pirms pārdošanas procesā iesaistās pircējs, parasti ļaus ietaupīt laiku, atvieglos turpmāko pārrunu procesu, kā arī ļaus izvairīties no nevēlamiem pārsteigumiem. Tai skaitā tādiem, kas var mazināt pircēja velmi īstenot darījumu.

Lai arī uzmanību vajadzētu pievērst visai saimniecībai, būtiskākie aspekti, par kuriem vēlams pārliecināties, visbiežāk būs šādi:

  • Vai pārdevējam ir pierādāmas un neapstrīdamas īpašuma tiesībās uz daļām, ja darījums tiek īstenots kā daļu pārdošana kapitālsabiedrībā;
  • Vai visi komercdarbībai būtiskie aktīvi pieder biznesam un vai eksistē kādi ar pārdodamo biznesu nesaistīti aktīvi, kas būtu jānodala no biznesa pirms darījuma īstenošanas;
  • Vai pārdodamais bizness spēj darboties neatkarīgi no pārdevēja vai tā grupas sabiedrībām, bet, ja eksistē atkarības, kādas ir iespējas šīs atkarības aizstāt brīvajā tirgū;
  • Vai visi komercdarbībai būtiskie līgumi var tikt brīvi nodoti pircējam, vai tomēr būs nepieciešama citu līguma pušu piekrišana (nepieciešamība saņemt piekrišanu parasti izriet no finansēšanas līgumiem, tāda var izrietēt arī no līgumiem, kas noslēgti ar būtiskiem piegādātājiem vai klientiem);
  • Vai īpašuma tiesības uz komercdarbībai būtisku intelektuālo īpašumu ir pienācīgi nostiprinātas;
  • Vai komercdarbībai būtiskie darbinieki ir gatavi turpināt darboties biznesā arī pēc tā pārdošanas;
  • Vai pastāv kādi piemērojamo normatīvo aktu vai noslēgto līgumu pārkāpumi un kādas ir iespējas šos pārkāpumus novērst pirms biznesa pārdošanas.

Visi šie aspekti ar lielu varbūtību būs būtiski ikvienam biznesa pircējam, tāpēc ar tiem saistīto risku novēršanai pirms pircēju iesaistes būs nozīmīga pozitīva ietekme uz turpmāko pārdošanas procesu.

Intereses par darījumu un pušu nodomu fiksēšana

Pēc potenciālā pircēja atrašanas, pusēm ir vēlams noslēgt nodomu protokolu (vai līdzvērtīgu dokumentu). Lai arī nodomu protokoli parasti nav juridiski saistoši (tādā ziņā, ka tie neuzliek pusēm par pienākumu noslēgt darījumu), tie palīdz fiksēt pušu nodomus attiecībā uz būtiskajiem darījuma aspektiem, kā darījuma objekts, pirkuma cena vai tās noteikšanas principi, pirms puses turpina padziļinātas darījuma sarunas un uzņemas būtiskākus izdevumus.

Kopīga izpratne par darījumam fundamentāliem aspektiem darījuma sākumā palīdzēs izvairīties no pārsteigumiem darījuma īstenošanas vēlākajos posmos.

Komerciāli sensitīvas informācijas aizsardzība un konkurences tiesības

Lai arī biznesa pārdošanas process parasti pieprasa zināmas informācijas atklāšanu, pircējam biznesa padziļinātās izpētes (due diligence) gaitā, ir jāpatur prātā, ka līdz brīdim, kad darījums faktiski tiek pabeigts, darījums nav garantēts. Manā praksē ir bijuši daži gadījumi, kad, tuvojoties darījuma noslēgumam, puses tomēr nolemj darījumu nepabeigt.

To apzinoties, pārdevējam ir svarīgi nodrošināt komerciāli sensitīvas informācijas (tai skaitā komercnoslēpuma) aizsardzību visā pārdošanas procesa gaitā. Primāri to īsteno, noslēdzot konfidencialitātes (informācijas neatklāšanas) līgumu ar potenciālo pircēju, pirms komerciāli sensitīvas informācija pircējam tiek atklāta. Konfidencialitātes saistības var tikt nostiprinātas arī nodomu protokolā.

Tomēr papildus līgumam, kas juridiski rada pienākumu pircējam ievērot konfidencialitāti, pārdevējam būtu arī praktiski jāizvērtē, kāda informācija un kuros darījuma īstenošanas posmos pircējam faktiski ir nepieciešama, lai tas varētu izvērtēt savu interesi īstenot darījumu. Informācijas atklāšanu būtu vēlams strukturēt tā, lai komerciāli sensitīva informācija tiek atklāta pircējam darījuma īstenošanas vēlākajos posmos, kad pārliecība par iespēju pabeigt darījumu ar konkrēto pircēju ir lielāka.

Tāpat būtu vēlams arī kontrolēt tehniskos līdzekļus, caur kuriem informācija tiek atklāta, kā arī, kuriem pircēja pārstāvjiem tā tiek atklāta. Izvēlētajiem tehniskajiem līdzekļiem būtu jānodrošina informācijas ierobežota pieejamība, kas liedz tās nekontrolētu pavairošanu, savukārt, pircēja komandai, kurai tiek dota piekļuve informācijai, būtu jābūt pēc iespējas mazākai un jāsastāv no indivīdiem, kuri objektīvi ir nepieciešami pārdošanas procesa norisei.

Visbeidzot, ir jāpatur prātā, ka gadījumā, ja darījums tiek plānots starp konkurentiem, noteikta veida informācijas aprite starp darījuma pusēm var radīt konkurenci reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpuma risku. Tādos  gadījumos var nākties ievērot papildus ierobežojumus informācijas atklāšanai, lai nodrošinātu, ka informācijas aprite starp konkurentiem nepārkāpj konkurences tiesības.

Darījuma pārrunas un līguma noteikumi

Biznesa pārdošanas darījuma noteikumi visbiežāk būs kompromiss starp pušu dažādajām interesēm un darījuma noteikumi “vienos vārtos” parasti nebūs reāli sasniedzams mērķis, ciktāl darījums tiek slēgts starp līdzvērtīgām darījuma pusēm uz tirgus noteikumiem.

Tāpēc, lai sekmētu darījuma pārrunas, pārdevējam būtu vēlams jau sākumā identificēt, kādi darījuma noteikumi ir prioritāri un kuros iespējama piekāpšanās.

Parasti pārdevējam prioritāri būs darījuma noteikumi, kas regulē šādus darījuma aspektus:

  • Pirkuma cena, tās korekcijas iespējas un samaksas noteikumi

Pārdevējam ir kritiski svarīgi, lai pirkuma cena vai tās noteikšanas principi ir skaidri noteikti līgumā. Ja līgums paredz iespēju veikt cenas korekciju, arī šiem noteikumiem ir jābūt skaidriem un darījuma pusēm jābūt līdzvērtīgām tiesībām nodrošināt, lai jebkāda cenas korekcija atbilst līguma noteikumiem.

Pirkuma cenas samaksu ir vēlams saistīt ar īpašuma tiesību uz biznesu nodošanu tādējādi, lai samaksa notiek pirms īpašuma tiesību nodošanas vai tā ir praktiski nenovēršama pēc tam, kad īpašuma tiesības uz biznesu ir nodotas. Lai šo īstenotu, praksē parasti tiek izmantots darījuma konta līgums, kas tiek atvērts bankā, bet ir iespējami arī citi risinājumi.

Ja tiek paredzēts pirkuma cenas vai tās daļas atliktais maksājums (pēc īpašuma tiesību nodošanas), pārdevējam ir vēlams apsvērt dažādus maksājuma saistību nodrošinājuma līdzekļus (piemēram, bankas garantijas, pircēja personiskos galvojumus, ķīlas vai hipotēkas), lai veicinātu pircēja maksājuma saistību izpildi un atvieglotu to piespiedu izpildi gadījumā, ja pircējs tomēr nemaksā.

  • Pārdevēja apliecinājumi un garantijas

Pārdevēja apliecinājumi un garantijas (representations and warranties) pircējam ir ierasta prakse biznesa pārdošanas darījumos gan starptautiski, gan Baltijas tirgū, tāpēc pārdevējam ir jārēķinās, ka pircējs vairumā gadījumu šādus apliecinājumus un garantijas vēlēsies ietvert līgumā.

Apliecinājumu un garantiju sniegšana pircējam pēc būtības nav problemātiska no pārdevēja perspektīvas, tomēr pārdevējam ir svarīgi pārliecināties, lai pircējam sniegtie apliecinājumi un garantijas nav acīmredzami nepatiesi. Jeb, citiem vārdiem, pārdevējam jājūtas komfortabli ar pircējam sniegto apliecinājumu un garantiju tvērumu, apzinoties to, ka to pārkāpuma gadījumā, pircējs varēs vērsties pret pārdevēju par pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Lai to īstenotu, pārdevējam rūpīgi jāizvērtē pircējam sniegto apliecinājumu un garantiju katalogs, jāprasa dzēst tās garantijas, kuras pārdevējs nav gatavs sniegt vai tās attiecīgi jākvalificē (proti, jāparedz izņēmumi no sniegtajiem apliecinājumiem un garantijām).

Apliecinājumus un garantijas parasti kvalificē ar pircējam padziļinātās izpētes (due diligence) laikā atklāto informāciju, kā arī informāciju, kas pircējam ir pieejama publiski (piemēram, konkrētas publiski pieejamas datu bāzēs). Dažreiz pārdevējs var izvēlēties atklāt pircējam arī konkrētus riskus, kas kvalificēs pārdevēja sniegtos apliecinājumus un garantijas, iesniedzot pircējam atklāšanas vēstuli (disclosure letter).

Pārdevēja apliecinājumu un garantiju kvalificēšana ar pircējam zināmo informāciju pēc būtības nav problemātiska arī no pircēja viedokļa, ar nosacījumu, ja visus zināmos riskus pircējs var iecenot pirkuma cenā, ko pircējs ir gatavs maksāt par biznesu.

  • Pārdevēja atbildības ierobežošana

Līdzīgi kā ar pārdevēja apliecinājumiem un garantijām pircējam, arī noteikumi, kas ierobežo pārdevēja atbildību par šo apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem, ir ierasta prakse biznesa pārdošanas darījumos mūsu tirgū. Šādi noteikumi līgumā ir vēlami, jo tie palīdz sadalīt starp darījuma pusēm juridiskos riskus, kas saistās ar pārdodamo biznesu, un tādējādi atvieglo kompromisa panākšanu un sekmē darījuma noslēgšanu.

Visbiežāk pārdevēja atbildības ierobežošanai izmanto šādus līguma noteikumus:

  • Pārdevēja atbildība tiek attiecināta tikai uz noteikta veida zaudējumiem (biežāk tikai tiešajiem zaudējumiem);
  • Pārdevēja kopējā atbildība par apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem tiek ierobežota ar noteiktu maksimālo slieksni (biežāk pirkuma cenu vai tās daļu);
  • Pārdevēja atbildība par apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem tiek ierobežota laikā (bieži vien dažādi iespējamās atbildības termiņi tiek attiecināti uz dažāda veida apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem),
  • Tiek noteikts atsevišķa prasījuma apmēra slieksnis (de minimis) vai vairāku šādu prasījumu kopējais slieksnis (basket), kas pircējam ir jāsasniedz, lai iestātos pārdevēja atbildība par apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem.

Tomēr šis uzskaitījums nav izslēdzošs un ir iespējami arī citi mehānismi.

Paralēli atbildībai par apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem, pārdevējam vajadzētu arī atcerēties par iespējamo atbildību, kas var izrietēt no pārdevēja darbošanās pārdodamās kapitālsabiedrības valdē vai padomē gadījumā, ja biznesa pārdošanas darījums tiek īstenots, kā daļu pārdošana kapitālsabiedrībā. Šādu valdes/padomes atbildības risku vēlams risināt, paredzot attiecīgus noteikumus līgumā.

  • Citi aspekti

Atkarībā no konkrētā biznesa pārdošanas darījuma specifikas, būtiski var izrādīties arī citi juridiskie aspekti, kurus pārdevējam nepieciešams izvērtēt un iekļaut līgumā.

Piemēram, darījumam var būt nepieciešamas pārdevēja iekšējo institūciju, uzraugošo iestāžu vai trešo personu piekrišanas un tādā gadījumā darījums kļūst atkarīgs no šādu piekrišanu saņemšanas un attiecīgi nosacījumi būtu jāiekļauj līgumā. Biznesa pārdošanas darījuma forma (piemēram, daļu pārdošana kapitālsabiedrībā vai uzņēmuma pāreja) arī ietekmēs to, kādi aspekti pārdevējam ir papildus jārisina līgumā.

Nobeigums

Biznesa pārdošanas darījuma juridisko aspektu pārzināšana atvieglos darījuma īstenošanas procesu, ļaus samazināt ar to saistītos riskus un visbiežāk arī rezultēsies pārdevējam veiksmīgākā darījumā.

Šīs publikācijas ietvaros es apskatīju, manuprāt, būtiskākos aspektus, tomēr šis uzskaitījums nav galīgs, jo katrs darījums ir atšķirīgs un tāpēc ir nepieciešama pielāgota pieeja.

Tomēr, pārdevējam nav jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem, tirgū ir pieejami profesionāli juristi, kas specializējas tieši uzņēmumu pārdošanas darījumos, ir uzkrājuši nepieciešamo pieredzi un spēs palīdzēt. Ņemot vērā biznesa pārdošanas darījumu specifiku, izvēlēto juristu specializācija un kompetence šāda veida darījumos var būtiski ietekmēt darījuma iznākumu. Turklāt procesu paātrina un rezultāta sasniegšanu sekmē arī tas, ja arī pircēju pārstāv pieredzējuši juristi, palīdzot tikt galā ar sarežģītām situācijām un neļaujot darījumam iestrēgt  kādas puses pieredzes trūkuma dēļ.

Raksts lasāms Delfi Bizness.