Pēdējos 5 – 7 gados ieguldījumu tēma “nenoiet no skatuves” un jau kļūst par regulāru iemeslu diskusijām, podkāstiem, ierakstiem un viedokļrakstiem. Un šī reize nebūs izņēmums.
Nu, jau katrs apzinīgākais un prātīgākais Latvijas iedzīvotājs ir kaut ko dzirdējis par to, cik forši un labi ir ieguldīt, un kā tas vecumdienās vai pie kādiem lielākiem pirkumiem vai neparedzētiem tēriņiem palīdzēs. Nākamais apzinātības līmenis attiecībā uz ieguldījumiem jau paredz, ka cilvēks zina, ka ieguldījumiem jābūt diversificētiem (vecais stāsts par visu olu nelikšanu vienā groziņā). Proti, kā minimums: naudas līdzekļi kādā depozītā vai krājkontā, tad vidēja/ilgtermiņa (vismaz 5 – 10 gadi) ieguldījums, ko salīdzinoši ātri un, vēlams, arī nedārgi pie nepieciešamības var pārvērst naudā, un kā pēdējais – ieguldījums pensiju plānos, pie kura piekļūt varēs tikai, iestājoties pensijas vecumam. Visbeidzot tie, kuri jau iegājuši azartā ieguldīšanas jautājumos, pārzina komisijas maksājumu, pārvaldīšanas maksu un nodokļu deklarēšanas smalkumus. Tomēr būsim reāli – lielākai daļai no mums vienkārši ir vēlme pavairot savu vieglāk vai grūtāk nopelnīto naudu iespējami vienkāršākā un izdevīgākā veidā.
Plašs spektrs
Un ieguldījumu iespējas taču ir neskaitāmas! Sākot no ieguldījumiem, kur “ieejas biļete ieguldījumu klubiņā” ir vismaz EUR 50 000, beidzot ar EUR 1 ieguldījumu mēnesī. Varat ieguldīt fondos, ETF, pirkt konkrēta uzņēmuma akcijas vai daļu no akcijas, iegādāties dzīvības uzkrājošo apdrošināšanu, izvēlēties brokera pakalpojumus vai uzticēties mākslīgā intelekta rīkiem. Tomēr jebkurā no šīm izvēlēm būtisks ir viens jautājums: cik drošs ir jūsu izvēlētais pakalpojumu sniedzējs? Un te nav runa par to, vai varat rēķināties ar garantētu peļņu un kapitāla pieaugumu. (Jo jebkurš uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, gribot negribot, ir spiests teikt, ka nē, ar to jūs rēķināties nevarat). Jautājums ir, vai jūsu ieguldītā nauda maz tiks ieguldīta un jūs to vēl kādreiz redzēsiet, vai arī tas būs jūsu [piespiedu] brīvprātīgais ziedojums krāpniekiem.
Vienotais memorands
Salīdzinoši nesen virkne Latvijā licencētu ieguldījumu platformu (LANDE, INDEMO, VIAINVEST, NECTARO, DEBITUM INVESTMENTS un TWINO) paziņoja par vienota memoranda parakstīšanu ar mērķi veicināt caurspīdību un uzticamību alternatīvam finansēšanas tirgum.[1] Viens no iemesliem tam ir pieaugoša, agresīva nelicencētu “ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju” darbība Latvijas tirgū. Atbalstot šo apņemšanos un lai veicinātu finanšu pratību ieguldījumu jomā arī ir tapis šis raksts.
Nupat Latvijas Finanšu nozare ir publicējusi datus par izkrāptajiem naudas līdzekļiem Latvijā, kas 2024. gadā sasniedza vairāk kā EUR 15 miljonus.[2] Var pieņemt, ka maksājumu jomā krāpniecību cilvēkam būtu vieglāk pamanīt, nekā ieguldījumu pakalpojumos, kas paši par sevi jau ir sarežģītāks pakalpojums. (Ne velti pirms varat ieguldīt, jums ir jāaizpilda anketa, lai būtu iespējams noteikt jums piemērotos un atbilstošos ieguldījumu pakalpojumus.) Tā kā ieguldījumu pakalpojumi ir sarežģītāki, cilvēkam bez zināšanām ir grūtāk saprast, vai viņu tūlīt apkrāps, vai arī tiešām paveicies atrast ārkārtīgi ienesīgu ieguldījumu.[3]
Vērts pārliecināties
Tātad, kas ir tas pats minimums, kas būtu jāpārbauda pirms uzticat savu naudu kādam citam peļņas gūšanas nolūkiem? Un ar to ir jāsaprot ikviens “finanšu analītiķis”, “brokeris” un aplikācija, kas piedāvā jums savu vienreizēju [un garantētu] peļņu nesošos pakalpojumus.
Visiem, pilnīgi visiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt licencētiem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm kaut kādā uzraudzības statusā. Ja tie vēlas savus pakalpojumus sniegt ārpus savas reģistrācijas dalībvalsts, tad pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem atļauja arī šajā citā dalībvalstī[4]. Ar “kaut kādu uzraudzības statusu” es vēlos teikt, ka ir tikai limitēti pakalpojumu sniedzēju veidi, kas drīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Proti, tādi ir: a) kredītiestādes[5]; b) ieguldījumu brokeru sabiedrības; c) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības; d) [ļoti limitētā apjomā] licencēti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki; e) attiecībā uz privāto[6] pensiju līdzekļu pārvaldīšanu – privātais pensiju fonds vai licencēts alternatīvo ieguldījumu fonds; f) ja jūsu “stihija” varētu būt kripto, tad licencēti kripto pakalpojumu sniedzēji.[7] Šie ir pakalpojumu sniedzēji, kas būs reģistrēti ES dalībvalstī un iekļauti attiecīgās dalībvalsts finanšu uzrauga mājas lapā. Kā tas vizuāli izskatās, varat aplūkot, piemēram, šeit: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/ieguldijumu-pakalpojumu-sniedzeji/.
Papildu resursi
Ja šajā sarakstā neatrodat savu izvēlēto pakalpojumu sniedzēju, tas var nozīmēt divas lietas: a) pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs sniegt pakalpojumus Eiropas Savienībā kopumā; b) pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, ar to saprotot aktīvu savu pakalpojumu reklamēšanu (visplašākajā šī vārda nozīmē) potenciālajiem klientiem Latvijā. b) gadījumā jūs varat pārbaudīt pakalpojumu sniedzēju citu ES valstu finanšu uzrauga reģistros. Labā ziņa – jums pat nav jāmin, kurš tad ir īstais uzraugs kurā valstī, kur būtu jāveic šīs nelielās izmeklēšanas darbības. ESMA (European Securities Market Authority, kas ir Eiropas Savienības finanšu tirgus uzraugs) uztur sarakstu ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu uzraugiem, kas savukārt uztur ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrus. To atradīsiet šeit https://www.esma.europa.eu/about-esma/governance-structure/board-of-supervisors#12, sadaļā “National Competent Authorities”. Ja meklējumi tur ir nesekmīgi, tad jāsecina, ka ir iestājies a) gadījums un ieguldījumi ar šāda pakalpojumu sniedzēju starpniecību jau būs pilnībā tikai uz jūsu risku un atbildību.[8]
Licencēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja statuss
Pakāpjoties soli atpakaļ, var jautāt, kāpēc licencēšana ir tik svarīga? Vai tad licencēts nozīmē pilnībā drošs? Vai varbūt tas nozīmē, ka ieguldot savu naudu pie šī pakalpojumu sniedzēja, to nezaudēšu un varbūt pat [garantēti] pavairošu? Nē. Licence to garantēt nevar. Taču licences esamība jums ļaus pamatotāk uzskatīt, ka pakalpojumu sniedzēja nodoms ir būt tirgū ilgtermiņā un sniegt pakalpojumus, nevis aši, aši pievākt naudu un tad pazust no redzesloka. Lai iegūtu licenci, pakalpojumu sniedzējam cita starpā:
- ir jāuztur pietiekams kapitāls (robežās no EUR 25 000 – EUR 5 000 000, atkarībā no sniedzamajiem pakalpojumiem);
- tā akcionāriem un vadībai jāiziet ļoti skrupulozs vērtēšanas process no uzrauga puses gan attiecībā uz to reputāciju, zināšanām, gan labklājības izcelsmi;
- ir jāuztur virkne [dārgu] iekšējo sistēmu un procesu, lai izpildītu prasības AML, IT, datu drošības jomā un attiecībā uz savu klientu vērtēšanu (tas pats suitability & appropriateness tests, kas ļauj noteikt jums piemērotāko ieguldījumu) un informēšanu utt., utt.
Proti, ja kāds ir izlēmis kļūt par licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tas prasīs pamatīgus finansiālus un laika resursus, kurus ar mazāku ticamību būtu gatavs ieguldīt kāds, kura mērķis ir krāpniecība. Piedevām licencēts pakalpojumu sniedzējs tiek uzraudzīts arī pēc licences saņemšanas. Tad uzraugs seko ne tikai pakalpojumu sniedzēja finanšu stāvoklim, bet arī tā darījumdarbībai. Tas cita starpā nozīmē, ka jūs varat vērsties pie finanšu uzrauga jautājumos, kas skar jūsu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darījuma attiecības.[9] Un, neliels mierinājuma bonuss jums kā ieguldītājam, – ja šāds ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs tomēr kļūst maksātnespējīgs, tad jums ir garantētas tiesības atgūt EUR 20 000 no saviem ieguldījumiem.
Nobeigumā
Atruna skaidrībai: vai var jums aizliegt uzticēt savu naudu personām, kas nav licencētas vispār vai ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārpus ES, bez atļaujas sniegt savus pakalpojumus ES? Protams, nē. Jūs varat to darīt, taču vai tas ir tās vērts, jālemj jums pašiem.
[1] Vairāk informācijas par memorandu pieejams šeit: https://debitum.investments/blog/uniting-to-shape-the-future-of-regulated-fintech/
[2] https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2025/01/FNA-krapsana-2901_compressed.pdf
[3] Šis ir neliels sarkasms. Paturam vēsu prātu un vismaz ieguldījumu jomā ik pa laikam sev atgādinām: “Ja kaut kas šķiet pārāk labs, tad droši vien tāpēc, ka tā tas arī ir.”
[4] Šeit ir runa par t.s. “passporting” procesu, kad par vēlmi sniegt pakalpojumus tiek paziņots citas dalībvalsts uzraugam. Tas nāk komplektā ar atbilstošu paziņojumu no “primārā” uzrauga un virkni dokumentu (kas tomēr ir krietni mazākā apjomā nekā sākotnēji piesakoties licencei).
[5] Jāņem vērā, ka kredītiestādei ir jāsaņem atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Fakts, ka tā ir jau pastāvoša kredītiestāde, nenozīmē, ka tā var sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt informāciju tieši par ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem.
[6] Valsts fondētos līdzekļus var pārvaldīt tikai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.
[7] Prasība ikvienam kripto pakalpojumu sniedzējiem iegūt licenci pakalpojumu sniegšanai ES, stājās spēkā no 2025. gada. Tāpēc uz doto brīdi kripto pakalpojumu sniedzējus uzraugu reģistros ir iespējams atrast tikai, ja šie pakalpojumi attiecīgajā dalībvalstī tika regulēti nacionālajā līmenī. Taču var pieņemt, ka kripto pakalpojumu sniedzējs, kas ir ar nopietniem nolūkiem, kā minimums norādīs, pie kuras dalībvalsts uzrauga tas ir uzsācis licencēšanas procesu.
[8] Skaidrībai – ieguldījumu pakalpojumi ir licencējama un uzraugāma darbība arī valstīs ārpus ES. Taču jāapzinās, ka visa izpēte par to, kur varat vērsties ar sūdzībām, ko varat sagaidīt pretim, vai jūsu ieguldījumi kaut kādā mērā tiks atmaksāti pakalpojuma sniedzēja maksātnespējas gadījumā utt., ir jūsu ziņā. ES savukārt pastāv virkne vienādu principu attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, kas jāievēro visiem šī sektora pārstāvjiem.
[9] Šie jautājumi gan nevar skart jautājums, kas saistīti ar pakalpojumu izmaksām (kā komisijas maksas) u.tml.
