Viena no pazīmēm, kas raksturo valsti, ir tās tauta, un nereti valstis sevi uzskata par kādas vienotas nācijas pārstāvēm. Vienas valsts ietvaros var būt etniski atšķirīgas tautas, kas ar laiku var vēlēties īstenot savas pašnoteikšanās tiesības, tādējādi iegūstot lielāku autonomiju valsts ietvaros vai pat dibinot savu neatkarīgu valsti, lai turpinātu attīstīties atsevišķi no iepriekšējās valsts. Lai to paveiktu, tautai ir pieejami dažādi līdzekļi, viens no tiem – referenduma rīkošana.
Starptautisko tiesību doktrīnā ir dažādas pieejas šo tiesības izmantošanai un saturam. Paredzot, ka pašnoteikšanās tiesību duālā daba savu aktualitāti nezaudēs arī nākotnes perspektīvā, autora ieskatā, ir jāievieš skaidrība par pašnoteikšanās tiesību saturu, jāapskata referendumu piemēri un jārod iespējamie risinājumi veiksmīgai neatkarības referendumu norisei un to rezultātu atzīšanai starptautiskā līmenī.
Kolēģis Nils Pužulis žurnāla Jurista Vārds lasītājiem piedāvā ieskatu referenduma jautājumā. Lasiet pilnu rakstu š.g. 3. septembra žurnālā vai Jurista Vārds portālā – šeit.