Līdz pat piedāvājuma iesniegšanas termiņam pretendenti var iesniegt un atsaukt savu piedāvājumu (tātad arī precizēt un papildināt) bez stingru noteikumu ievērošanas. Savukārt pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām ir jāievēro praksē izstrādājušies “spēles noteikumi”. Kādi tie ir?
Kādi ir praksē iestrādājušies stingrie “spēles noteikumi”, kas stājas spēkā pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām?
Tiesības uz precizējumu
Pirmais un svarīgākais noteikums – jebkuru pretendenta iesniegtu paskaidrojumu attiecībā uz tā piedāvājumu, kas nav iesniegts, atbildot uz iepirkuma komisijas pieprasījumu, pasūtītājam nav pienākums un faktiski nevajadzētu ņemt vērā. Citiem vārdiem sakot, iniciatīvai par nepieciešamību precizēt, skaidrot vai papildināt piedāvājumu, ir jānāk no pasūtītāja, nevis pretendenta.
Tāpat svarīgs apstāklis, kas jāņem vērā un jāievēro,– saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42.panta 8.daļu pretendents nav tiesīgs papildināt tehnisko un finanšu piedāvājumu, bet var veikt tikai tā izskaidrošanu, tas apstiprināts arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2017.gada 4.maija spriedumā lietā C-387/14.
Savukārt attiecībā uz kvalifikācijas dokumentiem PIL 42.panta 6.daļa paredz, ka, ja tas ir nepieciešams, pretendents ir tiesīgs piedāvājumu papildināt, lai pasūtītājs varētu izvērtēt pretendenta atbilstību izvirzītajām pretendentu atlases un kvalifikācijas prasībām, ievērojot minēto par iniciatīvu no pasūtītāja.
Ja informācija piedāvājumā ir neskaidra
Senāta 2012.gada 6.februāra lēmumā par pagaidu aizsardzību lietā SKA-267/2012 noteikts, ka, lai gan no pretendentiem tiek sagaidīta pienācīga rūpība piedāvājuma sagatavošanas posmā, tomēr, lai ievērotu samērīguma principu un izvairītos no pārmērīga formālisma, vērtējot piedāvājumus, pasūtītājam ir piešķirta rīcības brīvība pieprasīt pretendentam skaidrot vai papildināt neskaidro informāciju piedāvājumā.
Skaidrojot un papildinot neskaidro informāciju piedāvājumā, svarīgi ņemt vērā arī praksē nostiprinājušos principus:
Vienlīdzība starp pretendentiem
EST 2012.gada 29.marta spriedums lietā C-599/10 noteikts, ka pasūtītājam, izmantojot rīcības brīvību un lūdzot precizēt piedāvājumu, ir jāizturas vienlīdzīgi pret visiem pretendentiem, neradot priekšrocības tam pretendentam, no kura papildu informācija tiek pieprasīta. Piedāvājumiem, kas ir salīdzināmā situācijā, jādod iespēja sniegt papildu informāciju līdzvērtīgā apjomā. Tiesības skaidrot un papildināt piedāvājumu nedrīkst tikt izmantotas, lai pretendenti uzlabotu piedāvājumus, kas palielinātu izredzes šādu grozījumu rezultātā iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
Kļūdas labojums nedrīkst mainīt piedāvājuma būtību
Piedāvājuma informācija var tikt papildināta, ja ir acīmredzami nepieciešams precizēt vai novērst pārrakstīšanās kļūdas, taču tikai tad, ja šie grozījumi nepārvērš esošo piedāvājumu faktiski par jaunu (nav mainīts sākotnējais piedāvājums un iesniegtie dokumenti nerada priekšrocības saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlē). Pasūtītājam ir pienākums izvērtēt minēto, saskaņā ar EST 2012.gada 29.marta spriedums lietā C-599/10 pausto atziņu.
Papildus iesniegtie dokumenti nevar būt tādi, kuri nav pastāvējuši pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām
Par jaunu piedāvājumu un līdz ar to arī neatbilstošiem piedāvājuma grozījumiem un papildinājumiem būtu atzīstami tādi dokumenti, kuros nav saredzama saikne, ka šāds dokuments jau ir pastāvējis pirms piedāvājuma iesniegšanas. Citiem vārdiem sakot, ja papildinājums apliecina jau pastāvējušu situāciju, tad tas nemaina piedāvājumu pēc būtības un ir pieņemams (EST 2013.gada 10.oktobra spriedums lietā C-336/12). Praksē atzīts, ka, piemēram, pasūtītājs var pieņemt publicētu bilanci, kuras datums ir agrāks par pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, vai arī piedāvājuma nodrošinājuma samaksu apliecinošu dokumentu, ja tas ir pastāvējis (maksājums veikts) pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.
Dokuments nedrīkst būt pamats piedāvājuma izslēgšanai
Papildus visam minētajam, lai trūkstošo informāciju vai dokumentu varētu pieņemt, priekšnoteikums ir, vai šis dokuments iepirkuma procedūras dokumentācijā nav noteikts kā tāds, kura trūkums ir pamats piedāvājuma izslēgšanai un tālākajai nevērtēšanai iepirkuma procedūrā (EST spriedums lietā C-336/12). Ja trūkstošais dokuments iepirkuma dokumentācijā nav noteikts kā pretendenta izslēgšanas iemesls un piedāvājuma tālākas nevērtēšanas pamats, tad pasūtītājs var to pieņemt, ievērojot, ka izpildās arī pārējie iepriekš minētie principi.
Norādītie principi, bez šaubām, ir būtiski, bet tikpat svarīgi ir veikt arī katras situācijas individuālu izvērtējumu, atbildot uz jautājumu, vai piedāvājuma precizēšanas mērķis ir atklāt pretendenta sākotnējo nodomu attiecībā uz piedāvājumu, kas var nebūt bijis pietiekami konkrēti vai skaidri izteikts jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī, vai turpretī piedāvājums tiek pielāgots, lai tas kļūtu par atbilstošu piedāvājumu jau piedāvājumu vērtēšanas posmā un tiek iegūtas priekšrocības kritērijos, atbilstoši kuriem nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas nav pieļaujams. Savukārt pasūtītāja rīcība, neizdarot katras situācijas individuālu novērtējumu, saistībā ar papildu iesniegto dokumentu un jau ar piedāvājumā iesniegto informāciju un, izslēdzot pretendentu no tālākas dalības iepirkumu procedūrā, strīdus gadījumā var tikt atzīta kā pārlieku formāla un neatbilstoša samērīguma principam.