Ceļā uz neitralitātes principa nodrošināšanu – ko paredz jaunie grozījumi Latvijas Konkurences likumā?
Konkurences regulējums valsts un pašvaldības iestāžu darbībā
Grozījumu mērķis ir nostiprināt “konkurences neitralitātes” principu, proti, nodrošināt to, ka valsts nekropļo konkurenci tirgū, un ir piemērojami vienādi tirgus apstākļi visiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai uzņēmējdarbību veic publiska persona vai privāts uzņēmums.
Konkurences kropļojumi rodas, kad valsts pārvaldes iestādes ar savu rīcību rada nevienlīdzīgus tirgus apstākļus tirgus dalībniekiem. Šādas rīcības piemēri ir labvēlīgāku noteikumu piemērošana vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana publisku personu kapitālsabiedrībām. Piemēram, ūdens skaitītāju uzstādīšanas un nomaiņas pakalpojumi, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana, ko pašvaldības mēdz monopolizēt, “rezervējot” šādu pakalpojumu sniegšanu pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Arī šobrīd spēkā esošais konkurences regulējums ir piemērojams valsts un pārvaldes iestādēm. Piemēram, tām ir piemērojams aizliegums ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli un slēgt vienošanās, kas kropļo konkurenci. Grozījumu mērķis ir aptvert arī cita veida valsts iestāžu rīcību, kas neizpaužas kā dominējošā stāvokļa pārkāpums vai aizliegta vienošanās, taču ir spējīga deformēt konkurenci.
Gadījumos, kad valsts vai pašvaldību iestādes deformē konkurenci, piemēram, (i) diskriminējot tirgus dalībniekus; (ii) radot priekšrocības kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība; (iii) veicot darbības, kuru dēļ kāds uzņēmums ir spiests atstāt konkrēto tirgu; (iv) veicot darbības, kuru dēļ jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana konkrētā tirgū ir apgrūtināta, Konkurences padome (KP), papildus jau šobrīd spēkā esošām regulējumam, varēs piemērot šādus rīkus:
Valsts pārvaldes iestādēm, kas neveic uzņēmējdarbību – veikt pārrunas. Ja pārrunas ir nesekmīgas un konkurences kavējums nav novērsts, KP situāciju risinās ministru līmenī, saskaņā ar regulējumu, kas attiecas uz valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Ja konkurences kropļojums izriet no normatīvā akta, KP lūgs ekonomikas ministram iesniegt Ministru kabinetam ziņojumu ar plānu, kā novērst konkurences kropļojumu. Ja kavējuma iemesls ir pašvaldību saistošie noteikumi, KP lūgs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pieņem lēmumu par turpmāko rīcību.
Valsts vai pašvaldību kontrolētām kapitālsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību – veikt pārrunas, uzsākt pārkāpuma procedūru, uzlikt tiesisku pienākumu un piemērot naudas sodu apmērā līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro. Tiesiska pienākuma uzlikšana var izpausties, piemēram, kā pienākums atturēties no kādas darbības (nepiemērot iekšējos normatīvos aktus vai lēmumus) vai pienākums veikt kādu darbību (grozīt līguma noteikumus, atjaunot sadarbību ar kādu tirgus dalībnieku, publicēt informāciju.), taču uzliktais pienākums nedrīkst padarīt neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi (šādas funkcijas ir uzskaitītas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā).
Personu datu apstrāde konkurences lietās
Grozījumi papildina fizisku personu datu apstrādes noteikumus:
Fiziskai personas ir tiesības iesniegt pieprasījumu KP saistībā ar savu datu apstrādi, un mēneša laikā saņemt KP atbildi, kurā norādīts, vai un kādas darbības tiek veiktas ar personas datiem. KP var neizpildīt personas lūgumu, ja, izpildot to, tiktu kavēts KP darbs vai aizskartas citu personu tiesības.
KP var ierobežot fiziskas personas piekļuvi tās datiem un nesniegt informāciju par personas datu apstrādi lietas izpētes laikā, par ko KP informē personu. Šādā gadījumā persona var iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā vai vērsties tiesā.
Fiziska persona var pieprasīt, lai KP papildina vai izlabo datus par šo personu, taču gadījumā, ja KP noraida pieprasījumu, KP nav pienākuma rakstveidā informēt par atteikuma iemesliem.
KP ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad KP galīgais lēmums lietā kļuvis neapstrīdams, ir jādzēš fizisku personu dati, kas tiek glabāti elektroniskās informācijas nesējos.