Andra Rubene, partnere, TGS Baltic
Raksta PDF
2016. gadā iespējami turpmāki darījumi Banku, finanšu un apdrošināšanas sektorā, Enerģētikas sektorā, Degvielas tirdzniecības sektorā, Nebanku kreditētāju sektorā, Transporta un tā infrastruktūras sektoros, Elektronisko sakaru pakalpojumu, apraides, programmu satura un reklāmas sektoros.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka aktīvi meklēs turpmāku ieguldījumu iespējas Latvijas energoapgādes drošības un energoefektivitātes, finanšu un eksporta sektoru komersantos.
Turpināsies Rail Baltica projekta attīstīšana, tostarp dzelzceļa savienojuma izveides detalizēta tehniskā izpēte.
Politiskā līmenī gaidāmas cīņas Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas jautājuma lauciņā.
2016. gadā lielas diskusijas izraisīs jaunais Publisko iepirkumu likums, kuru nepieciešams pieņemt līdz 17. aprīlim, un paredzamie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Jaunā regulējuma mērķis ir atvieglot administratīvās procedūras pasūtītājiem. Taču piegādātājiem būs grūtāk izkontrolēt pasūtītāju objektivitāti. Ievērojot to, ka atsevišķās nozarēs lielākā daļa pasūtījumu tiek saņemti publisko iepirkumu ceļā, šī likuma iztulkošanas un piemērošanas jautājumi būtiski ietekmēs šajās nozarēs strādājošo komersantu biznesus. Šo ietekmi varētu pielīdzināt “nolikto atslēgu” principa un Regulas 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, ar ko tika noteikta par līdz šim piemērotajām maksām būtiski zemāka maksimālā komisijas maksa, ieviešanas aktualitātei Banku sektorā 2015. gadā.
2016. gadā paredzami arī būtiski grozījumi Konkurences likumā, kuri šobrīd ir Saeimā trešajā lasījumā, un kuri varētu stāties spēkā jau 2016. gada 1. martā. Neskatoties uz to, ka grozījumi tapuši trīs gadu laikā, tie izraisījuši plašas diskusijas pagājušā gada nogalē pirms to skatīšanas trešajā lasījumā. Šie grozījumi būtiski iespaidos komersantu darbību, paredzot a) piespiedu naudas sodu par Konkurences padomes (KP) apstiprinātā tiesiskā pienākuma nepildīšanu, b) KP tiesības pieprasīt informāciju no elektronisko sakaru komersantiem un kredītiestādēm, c) pārbaudēs bez iepriekšēja brīdinājuma konstatējot, ka pārbaudes vietā pierādījumu nav, bet ir pamatota informācija, ka tie pieejami citur, piemēram, pie sadarbības partnera, KP izmeklētāji varēs doties pēc pierādījumiem bez tiesneša akcepta, to saņemot pēc pārbaudes, d) KP amatpersonām un darbiniekiem vajadzēs ievērot konfidencialitāti arī pēc tiesisko attiecību ar KP izbeigšanās un 2 gadus tie nevarēs pārstāvēt privātpersonu pret kuru tie savulaik veikuši noteiktas darbības KP kompetences ietvaros, e) pienākums ziņot par apvienošanos būs tikai izpildoties noteiktiem apgrozījuma kritērijiem, taču KP varēs prasīt ziņojumu par apvienošanos, ja nesasniedzot minētos apgrozījuma kritērijus, tirgus daļa pārsniegs 40%, f) apvienošanās gadījumā KP varēs noteikt papildus laiku tiesisko pienākumu izvērtēšanai, g) būs lielāks sods par nelikumīgu apvienošanos, h) KP varēs noteikt prioritātes lietu ierosināšanai, atsakoties ierosināt katru lietas izpēti u.c.
2016. gads rādīs kā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kura mērķis ir ierobežot mazumtirgotāja varu attiecībā pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, ietekmēs preču klāstu, to cenas un preču pārdošanas veicināšanas akcijas lielveikalos. Pastāv bažas, ka nepieciešamība nodrošināt minēto līdzsvaru var negatīvi ietekmēt minētos rādītājus. Regulējums var apgrūtināt piegādātāju piekļuvi mazumtirdzniecības tīkliem un samazināt to ražoto preču klāstu veikalu plauktos.
Minimālās algas pieaugums par 10 eiro un akcīzes nodokļa pieaugums naftas cenai ceļoties palielinās komersantu izmaksas 2016. gadā. Solidaritātes nodokļa ieviešana, kas visticamāk tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, var izraisīt nepieciešamību komersantiem rast risinājumus, lai motivētu savu vadošo personālu. Kopš 2016. gada 1. aprīļa kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par Latvijā reģistrētu personu un Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Piemēram, konkrētajam klientam neraksturīgi liels darījumu apjoms, darījumam nav acīmredzami likumīga nolūka, kas saistīts ar biznesa vai personisko darbību, privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.), darījums ir klientam netipisks vai klients veic sarežģītus un neparastus darījumus, kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa.
Reaģējot 2015. gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu Facebook lietā jeb Maximillian Schrems v Data Protection Commissioner, kas atcēla brīvu personas datu nodošanu uz ASV kā uz valsti, kas nodrošina tādu pašu datu aizsardzības pakāpi kā ES valstīs2016. gadā, komersanti, kuri saņēma un nodeva datus apstrādei ASV, turpinās izvērtēt saņemto un nodoto datu apjomu un strādās pie alternatīvo risinājumu nodrošināšanas datu apstrādei ASV (apņemšanās nodrošināt atbilstošu datu aizsardzības pakāpi un datu subjekta piekrišana nodošanai uz ASV vai, ja personas datu nodošana notiek vienas sabiedrību grupas ietvaros, ieviesti Datu valsts inspekcijā apstiprināti sabiedrības saistošie noteikumi, u.c.).
Turpinoties Maxima veikala sagrūšanas, Rīgas pils ugunsgrēka un Latvijas projektēšanas sabiedrības reiderisma lietām pilnveidosies sapratne par atbildības par būvniecību un drošību, morālā kaitējuma, attiecīgo risku apdrošināšanas, un sabiedrību prettiesiskas pārņemšanas jautājumiem.
Vairāk informācijas atradīsiet šeit.
