Neviens nevar paredzēt nelaimes gadījumus, bezvēsts prombūtni, veselības problēmas vai citus negaidītus apstākļus, kas var pēkšņi liegt uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam pieņemt lēmumus vai pārvaldīt savas lietas. Taču tieši šādās situācijās ātra un iepriekš savlaicīgi plānota rīcība ir izšķiroša, lai nodrošinātu maksājumu veikšanu, īpašuma pārvaldību un uzņēmējdarbības nepārtrauktību.
Šādām situācijām var noderēt nākotnes pilnvarojums.
Ļauj sagatavoties savlaicīgi
Nākotnes pilnvarojums ir tiesību instruments, kas ļauj fiziskai personai savlaicīgi noteikt, kas viņas vārdā būs tiesīgs kārtot viņas lietas gadījumā, ja nākotnē veselības traucējumu vai citu iemeslu vai apstākļu dēļ persona vairs nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību, norāda eksperti.Saskaņā ar Civillikuma 2317.^1 pantu ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību.Kā izriet no paša nosaukuma, nākotnes pilnvarojums, atšķirībā no parastas pilnvaras, nav paredzēts tūlītējai izmantošanai. Parasti pilnvarnieks var sākt rīkoties uzreiz pēc parastās pilnvaras izdošanas, savukārt, nākotnes pilnvarojums ir paredzēts izmantošanai nākotnē – situācijā, kad pilnvardevējs veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ vairs nespēj patstāvīgi saprast savu darbību vai to vadīt.
Ar vārdiem “nespēj saprast savas darbības nozīmi” ir saprotama situācija, kad garīga rakstura traucējumu vai slimības dēļ persona vairs nespēj apzināties savas darbības nozīmi. Savukārt, nespēja “vadīt savu darbību” var būt saistīta arī ar fiziska rakstura traucējumiem, kuru dēļ persona objektīvi vairs nespēj pati rīkoties.
Kādēļ nākotnes pilnvarojums var būt nepieciešams?
Nākotnes pilnvarojuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nepieciešamības gadījumā pilnvarnieks varētu pārņemt pilnvarojumā noteikto lietu kārtošanu, neraugoties uz to, ka pats pilnvardevējs vairs nespēj patstāvīgi rīkoties, norāda “T.Šādu pilnvarojumu parasti izmanto situācijās, kad persona nevēlas jau ikdienā pilnvarot citu personu rīkoties tās interesēs, bet vienlaikus apzinās, ka nākotnē var rasties apstākļi, kuru dēļ tā pati vairs nespēs patstāvīgi rīkoties.Nākotnes pilnvarojums var palīdzēt novērst situāciju, kad personas veselības stāvokļa vai cita iemesla dēļ tiek pārtraukta vai būtiski apgrūtināta tās saimnieciskā un finansiālā darbība, tostarp nepieciešamība veikt maksājumus, pārvaldīt īpašumu, rīkoties ar bankas kontiem vai kārtot ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.
Piemēram, persona ir uzņēmējs un būtiska daļa no ģimenes ienākumiem ir saistīta ar tās uzņēmējdarbību. Ja nelaimes gadījuma dēļ persona nonāk komā un iepriekš nav veikusi nepieciešamos pasākumus savas pārstāvības nodrošināšanai, var rasties situācija, kurā neviena cita persona nevar nekavējoties un pilnā apmērā pārņemt uzņēmēja vārdā veicamo darbību. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešams uzsākt aizgādnības procesu, kas savukārt prasa tiesas iesaisti un var aizņemt būtisku laiku.Ja persona jau iepriekš ir noformējusi nākotnes pilnvarojumu, pilnvarnieks, iestājoties pilnvarojumā paredzētajiem apstākļiem un, veicot nepieciešamās formalitātes, var pārņemt pilnvarojumā noteikto lietu kārtošanu. Tādējādi tiek mazināts risks, ka personas nespējas dēļ tiek būtiski traucēta tās saimnieciskā un finansiālā darbība.Nākotnes pilnvarojums un personas prombūtne
Civillikuma regulējums par nākotnes pilnvarojumu paredz, ka to var izmantot ne tikai veselības traucējumu, bet arī “citu iemeslu vai apstākļu” dēļ, ja persona vairs nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību. Tādējādi tiesiskais regulējums neizslēdz situācijas, kad šādu nespēju izraisa citi apstākļi, nevis slimība vai veselības traucējumi.
Jānorāda, ka šī jēdziena juridiskais tvērums nav ļoti konkrēts. Likums neuzskaita, kādi “citi iemesli vai apstākļi” ir aptverti. Tāpat nav skaidras prakses par to, vai šis pamats attiecas arī uz personas prombūtni.
Mēs uzskatām, ka nākotnes pilnvarojumu varētu piemērot gadījumos, kad personas prombūtne ir uzskatāma par ilgstošu un no personas gribas neatkarīgu. Piemēram, persona var būt pazudusi bezvēsts dabas katastrofā, aviokatastrofā vai militārā konfliktā. Tāpat iespējams, ka šādu notikumu dēļ ar personu ilgstoši nav iespējams sazināties un nav ziņu par tās atrašanās vietu. Šādās situācijās persona objektīvi nespēj vadīt savu darbību. Tādēļ, mūsuprāt, šādi apstākļi var atbilst likumā minētajiem “citiem iemesliem vai apstākļiem”.Mēs uzskatām, ka šādos gadījumos pamats nākotnes pilnvarojuma aktivizēšanai varētu būt tiesas nolēmums, ar kuru konstatēts attiecīgais personas prombūtnes fakts. Šo tiesas nolēmumu varētu iesniegt zvērinātam notāram, lai to ierakstītu nākotnes pilnvarojumu reģistrā. No ieraksta brīža pilnvarnieks varētu sākt rīkoties pilnvardevēja vārdā tādā apjomā, kāds noteikts nākotnes pilnvarojumā.Nākotnes pilnvarojuma līguma noslēgšana un izmantošana
Nākotnes pilnvarojumu taisa tikai notariālā akta formā. Zvērināts notārs personiski pārliecinās par pilnvardevēja un pilnvarnieka gribu noslēgt šādu līgumu.Nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību ir tiesīgs uzsākt tikai tad, kad ir konstatēts un reģistrēts tāds pilnvardevēja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ pilnvardevējs nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību.To, vai persona veselības traucējumu vai citu iemeslu dēļ ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi vai vadīt savu darbību, var konstatēt:1. ārstniecības iestādes noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu; vai2. tiesa, pieņemot nolēmumu par personas rīcībspējas ierobežošanu vai citos likumā paredzētajos gadījumos.Ārsta atzinums vai attiecīgais tiesas nolēmums iesniedzams zvērinātam notāram, kurš Notariāta likumā noteiktajā kārtībā veic attiecīgu ierakstu nākotnes pilnvarojumu reģistrā. No brīža, kad šīs ziņas ir ierakstītas nākotnes pilnvarojumu reģistrā, pilnvarnieks iegūst tiesības rīkoties pilnvardevēja vārdā atbilstoši nākotnes pilnvarojumā noteiktajam.Pilnvarojuma robežas
Slēdzot nākotnes pilnvarojumu, tā apjoms var būt ļoti dažāds. Pilnvardevējs pats nosaka, kādas tiesības un kādu darbību veikšanu viņš vēlas uzticēt pilnvarniekam.Pilnvarojums var būt šaurs, paredzot tikai konkrētu darbību veikšanu, vai arī plašāks, paredzot iespēju pilnvarniekam vispārēji pārstāvēt pilnvardevēja intereses.Gatavojot nākotnes pilnvarojumu, ir svarīgi ne tikai izvēlēties uzticamu pilnvarnieku, bet arī savlaicīgi izvērtēt, kādas praktiskas situācijas nākotnē varētu rasties un kādas tiesības pilnvarniekam šādās situācijās būs nepieciešamas.Pilnvardevēja interešu aizsardzība un pilnvarojuma izbeigšana
Likums paredz vairākus mehānismus pilnvardevēja interešu aizsardzībai. Nākotnes pilnvarojumu nevar nodot citai personai, savukārt, pilnvarniekam ir pienākums rīkoties pilnvardevēja interesēs. Ja pilnvarnieks savus pienākumus nepilda vai rīkojas pretēji pilnvardevēja interesēm, tiesa var apturēt viņa tiesības pārstāvēt pilnvardevēju.Pilnvardevējs jebkurā laikā var atsaukt nākotnes pilnvarojumu. Tas var izbeigties arī, pusēm savstarpēji vienojoties, izpildot uzdoto uzdevumu, pilnvarniekam uzsakot pilnvarojumu, kā arī līdz ar vienas puses nāvi vai pilnvarojuma termiņa beigām.Tādējādi nākotnes pilnvarojums ir praktisks instruments, kas ļauj savlaicīgi nodrošināt savu un ģimenes interešu aizsardzību un savu lietu kārtošanas nepārtrauktību situācijās, kad pats pilnvardevējs to vairs nevar nodrošināt.
