Vēsturiski aktīvu vērtspapīrošana kā finansējuma avots ir izmantota galvenokārt tad, ja izpildīti divi priekšnoteikumi:
(i) banku kredīti ir kļuvuši grūtāk pieejami vai dārgāki, mudinot uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), meklēt alternatīvus finansējuma avotus,[1] vai arī pašām bankām ir nepieciešams papildu kapitāls un likviditāte;[2] un
(ii) (ii) ir izveidots vai efektīvi izveidojams vērtspapīrošanai piemērots aktīvu portfelis, kas tiek pastāvīgi papildināts.[3]
Vērtspapīrotos portfeļus visbiežāk veido mājokļu hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti vai uzņēmumu kredīti,[4] bet Lietuvā – arī aizdevumi daudzdzīvokļu māju modernizācijai.
2025. gadā banku kredītu un citu aizdevumu portfelis Lietuvā sasniedza 49,4 miljardus eiro, kas ir par 24,9 % vairāk nekā 2024. gadā.[5] Kredīti mājsaimniecībām vien 2025. gadā pieauga par 19,8 %, sasniedzot 20,4 miljardus eiro.[6]
Šādos apstākļos kopš 2022. gada, kad tika pieņemts Lietuvas Republikas Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likums,[7] Lietuvas tirgū ir vērtspapīroti aizdevumu portfeļi aptuveni 772 miljonu eiro kopvērtībā. Pirmos, novatoriskos darījumus strukturēja AB “Artea bankas”, kas daudzdzīvokļu māju renovācijas finansēšanai izveidoja divas atsevišķas īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (ĪNDS): 2022. gadā – “SB Modernization Fund” 275 miljonu eiro vērtībā un 2024. gadā – “SB Modernization Fund 2” 200 miljonu eiro vērtībā.[8]
Drīz sekoja arī citi tirgus dalībnieki: UAB “HEAVY FINANCE” izveidoja divus vērtspapīrošanas instrumentus, kuru pamatā ir ilgtspējīgas lauksaimniecības kredīti, – 2024. gadā[9] 17,5 miljonu eiro un 2026. gadā[10] 120 miljonu eiro vērtībā. Savukārt, par vienu no nozīmīgākajiem darījumiem uzskatāma UAB ILTE (ILTE) īstenotā pirmā “zaļā“ vērtspapīrošana Baltijas valstīs: ar ĪNDS “Vytis Reno Loans 2025-1 DAC” (Vytis Reno Loans) starpniecību tika emitētas A klases obligācijas 112 miljonu eiro apmērā ar AAA reitingu, kas iekļautas Nasdaq Vilnius regulētajā tirgū.[11]
Vērtspapīrošanā emitēto obligāciju iekļaušana regulētajā tirgū ir būtisks pavērsiens, kas apliecina, ka Lietuvas vērtspapīrošanas darījumi spēj atbilst kvalitātes un pārredzamības standartiem. Gan tirgus dalībnieki, gan regulatori norāda, ka tas ir tikai sākums: ILTE izpilddirektors ir paudis, ka tāda pati struktūra varētu kalpot par pamatu turpmākām emisijām līdz pat 800 miljonu eiro apmērā.[12]
Lai gan šie darījumi liecina par pieaugošu interesi par vērtspapīrošanu un iespējamu vērtspapīrošanas centra veidošanos Baltijā, tie atklāj arī zināmas problēmas. Lietuva gan ir pieņēmusi īpašu likumu vērtspapīrošanas darījumu regulēšanai – Austrumeiropā unikāls, taču nepieciešams solis –, tomēr gan regulējumā, gan vietējā tirgū joprojām ir nianses un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Visspilgtāk tās izpaužas kā atkarība no ārvalstu tiesībām un tirgus dalībniekiem.
Tipisks piemērs ir ILTE vērtspapīrošanas darījums: “Vytis Reno Loans” tika reģistrēta Īrijā kā sabiedrība ar noteiktu darbības jomu (designated activity company, DAC), un darījuma dokumentiem tika piemērotas vairāku valstu tiesības, tostarp Lietuvas, Īrijas un Anglijas tiesības.[13] Šādas darbības pārcelšanas uz ārvalstīm iemesli ir strukturāli. Sākotnēji Lietuvā nebija ne attīstīta vietējā tirgus, ne specializēta regulējuma korporatīvo pakalpojumu sniedzējiem (KPS). Tas iniciatoriem apgrūtina nepieciešamo “bezīpašnieka sabiedrību” (orphan entity) struktūru izveidi, kas būtu nošķirtas no iniciatora maksātnespējas riska un mazinātu darījumu atprasīšanas (claw-back) riskus. Turklāt apkalpošanas maksas un citas ar vērtspapīrošanu saistītās naudas plūsmas joprojām ir pakļautas nodokļu nenoteiktībai, ja vien nav saņemts atsevišķs saistošs nodokļu administrācijas lēmums, – tas padara vidi investoriem un vērtspapīrošanai mazāk labvēlīgu, nekā būtu vēlams. Turpretī Īrijā ir nodokļu ziņā neitrāla sistēma un specializēts KPS tirgus, kas to padara par vienu no Eiropas vadošajām vērtspapīrošanas jurisdikcijām.
Līdz ar to, Lietuvas uzņēmumiem paplašinot darbību un meklējot alternatīvus finansējuma avotus, atbilstoši jāattīstās arī tiesiskajam regulējumam. Lai Lietuva kļūtu par Austrumeiropas vērtspapīrošanas centru, nepieciešamas tiesību aktu izmaiņas: jānodrošina nodokļu skaidrība un neitralitāte gan vērtspapīrošanas, gan segto obligāciju darījumos, jāveicina vietējā KPS tirgus attīstība un jāvienkāršo regulatīvās procedūras.[14] Ar skaidru ĪNDS nodokļu regulējumu un augošu vietējo pakalpojumu sniedzēju ekosistēmu Lietuvai ir iespēja nostiprināties kā konkurētspējīgai vērtspapīrošanas jurisdikcijai Baltijas reģionā un ārpus tā.
Kapitāla tirgus aktualitātes tiks analizētas un apspriestas lielākajā Baltijas kapitāla tirgus konferencē Baltic Capital Markets Conference 2026, kas norisināsies 5. novembrī. Paneļdiskusijā par Baltijas parāda tirgus attīstību no vietēja mēroga panākumiem līdz reģionālai nozīmei piedalīsies Dalia Augaitė, Tegos Lietuva partnere.
Konferenci organizē Eversheds Sutherland Bitāns, SEB, Signet Banka, BDO Latvia un COBALT. Partneri – Fitch Ratings, LHV, Sorainen un Tegos. Informatīvie partneri – Delfi, Dienas Bizness, Radio SWH un IR.
Vairāk par konferenci: https://balticcapmarkconference.com/
