Publiskajā telpā nereti izskanējis apgalvojums, ka no 2026.gada 2.augusta Eiropas Savienībā jebkurš ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts saturs obligāti jāmarķē. Šāda interpretācija radījusi virkni praktisku jautājumu uzņēmumiem un iestādēm. Vai tiešām jānorāda, ka e-pasta sagatavošanā izmantots mākslīgais intelekts? Vai šāda norāde nepieciešama prezentācijās, atskaitēs, ziņojumos vai citos dokumentos? Skaidrojam!
Regulas 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) 50.pants paredz četras galvenās pārredzamības kategorijas:
• personai ir jābūt informētai, ja tā tieši mijiedarbojas ar mākslīgā intelekta (MI) sistēmu un tas nav acīmredzami;
• MI sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina mašīnlasāma sintētiskā satura marķēšana; • jāinformē personas, ja tiek izmantotas emociju atpazīšanas vai biometriskās kategorizācijas sistēmas;
• noteiktos gadījumos ir jāatklāj dziļviltojumi (deepfakes) un publiskas nozīmes informācijas saturs, kas radīts ar Ml bez cilvēka pārbaudes vai redakcionālas atbildības.
Ml E-PASTU SAZIŅĀ
Vai e-pasta obligāti jānorāda, ka to sagatavojis Ml? Parastā situācijā – nē.
Ja darbinieks izmanto “ChatGPT”, “Copilot” vai citu Ml rīku, lai sagatavotu e-pasta projektu, kuru pēc tam nosūta savā vārdā, Ml akts neparedz pienākumu e-pastā norādīt, ka teksts tapis ar Ml palīdzību. Šādā gadījumā saņēmējs komunicē ar konkrētu personu, nevis ar Ml sistēmu. Ml ir izmantots kā darba instruments, līdzīgi kā pareizrakstības pārbaudītājs, tulkošanas rīks vai dokumentu redaktors.
Atšķirīga situācija rodas tad, ja e-pasta saņēmējs faktiski komunicē ar autonomu Ml aģentu vai čatbotu, kurš pats ģenerē un nosūta atbildes bez cilvēka iesaistos. Šādā gadījumā personai ir jābūt informētai, ka komunikācija notiek ar Ml sistēmu, nevis ar cilvēku. Piemēram, klientu apkalpošanas sistēmā būtu skaidri jānorāda, ka atbildes sniedz virtuālais asistents vai Ml aģents.
MI izmantošana neatbrīvo no atbildības. Persona vai organizācija, kas izmanto MI sistēmu savā darbībā, saglabā pilnu atbildību par nosūtīto vai publicēto saturu tāpat kā tad, ja tas būtu sagatavots bez MI palīdzības.
Tas nozīmē, ka sūtītājam joprojām jānodrošina:
• informācijas patiesums un precizitāte;
• personas datu aizsardzības prasību ievērošana;
• autortiesību un citu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana; • reklāmas, patērētāju tiesību un citu piemērojamo normatīvo aktu prasību izpilde;
• Ml akta pārredzamības prasību ievērošana tajos gadījumos, kad tās ir piemērojamas.
Aizbildinājums, ka kļūdaino vai prettiesisko informāciju radījis MI, neatbrīvos no juridiskās atbildības. Atbildīgā persona joprojām ir satura izplatītājs vai organizācija, kuras vārdā saturs tiek publicēts.
MI PREZENTĀCIJĀS UN ATSKAITĒS
Vai prezentācijās, atskaitēs un ideju ģenerēšanā jānorāda MI izmantošana? Parasti nē.
Ja MI tiek izmantots ideju ģenerēšanai, prezentāciju struktūras izveidei, slaidu sagatavošanai, teksta rediģēšanai, kopsavilkumu veidošanai vai atskaišu sagatavošanai, MI akts neprasa dokumentā norādīt, ka izmantots MI. Tas ir uzskatāms par parastu profesionālās darbības instrumentu.
Arī gadījumos, kad MI sagatavo lielu daļu no dokumenta satura, marķēšanas pienākums parasti nerodas, ja:
• dokumentu ir pārskatījis cilvēks;
• cilvēks uzņemas redakcionālo atbildību par gala versiju;
• saturs nav dziļviltojums;
• saturs nav publiskas nozīmes informācija bez cilvēka pārbaudes.
KAD MI IZMANTOŠANA IR JĀATKLĀJ?
Praksē šāds pienākums visbiežāk var rasties divās situācijās:
• ja tiek publicēts dziļviltojums, piemēram, MI radīts video, audio vai attēls, kas rada iespaidu, ka tajā redzama vai dzirdama reāla persona. Šādā gadījumā ir skaidri jānorāda, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts;
• ja tiek publicēts MI radīts teksts sabiedrības interesēs, piemēram, par politiku, veselību, drošību, tieslietām, ekonomiku vai citiem nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem, un šim tekstam nav veikta cilvēka redakcionālā pārbaude vai nav personas, kas uzņemas redakcionālo atbildību. Šādā situācijā MI izcelsme ir jāatklāj. Savukārt, ja cilvēks ir pārskatījis tekstu un uzņemas atbildību par tā saturu, atklāšanas pienākums parasti nepastāv.
Jebkurā gadījumā MI izmantošana nesamazina satura autora vai organizācijas atbildību par publicētās informācijas likumību, precizitāti un atbilstību normatīvajām prasībām.
VAI GRĀMATVEŽI LIETO Ml?
9,8% lieto Ml, 35,5% vēlas sākt lietot Ml, 55% nevēlas lietot Ml, 1,4% vēlas Ml funkcionalitāti grāmatvedības programmatūrā.
Avots: “Norstat” 2026.gada tirgus pētījums
Aizbildinājums, ka kļūdaino vai prettiesisko informāciju radījis MI, neatbrīvos no juridiskās atbildības. Atbildīgā persona joprojām ir satura izplatītājs
