Darba tiesības
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nodots komisijai 17.09.2026.
- Likumprojekts paredz noregulēt VSAOI veikšanas kārtību gadījumos, kad darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, novēršot tiešas negatīvas sekas darbiniekam saņemot valsts pensiju, precizēt regulējumu saistībā ar Latvijas dalību vienotajā dalībvalstu kopīgā iepirkumā Nacionālās aplikācijas aizstājēja sistēmas uzturēšanā un attīstībā.
Augstākā tiesa
Senāts precizē darba devēja pienākumus bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanā
Lieta SKC – 462/2026
- Darbinieka pieļauta kļūda viņa pieprasītā bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākuma datuma norādīšanā nepadara darbinieka pieprasījumu par spēkā neesošu un nerada darba devējam pamatu savukārt pieprasīt, lai darbinieks iesniedz atkārtotu pieprasījumu par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu.
- Darba devējam ir pienākums piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu ne vēlāk kā pēc viena mēneša no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien pats darbinieks nav lūdzis vēlākus termiņus. Latvijas normatīvais regulējums neparedz darba devēja tiesības pēc saviem ieskatiem atlikt šāda atvaļinājuma piešķiršanu.
- Darbinieka darbnespēja neaptur un nepārtrauc Darba likuma 156. panta otrajā daļā noteiktā viena mēneša termiņa tecējumu. Senāts norādīja, ka darba devējs var izdot rīkojumu par bērna kopšanas atvaļinājumu arī darbinieka darbnespējas laikā, nosakot, ka atvaļinājums stājas spēkā pēc darbnespējas beigām.
- Vienlaikus darbinieks nevar patvaļīgi doties bērna kopšanas atvaļinājumā bez darba devēja rīkojuma. Pat ja darba devējs ir nepareizi piemērojis normatīvo regulējumu, darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotajai personai vai vērsties ar prasību tiesā, nevis patstāvīgi pārtraukt ierasties darbā.
Tiesas pienākums norādīt darbiniekam uz trūkumiem viņa prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu
Lieta SKC-710/2026
- Ja tiesa uzskata, ka prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu pieteiktais prasījums piedzīt no darba devēja atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu neatbilst Darba likuma 126. panta pirmās daļas vai Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 4. punkta prasībām, tās pienākums ir norādīt darbiniekam kā prasītājam uz minēto trūkumu un, ja nepieciešams, atlikt lietas izskatīšanu, lai dotu viņam iespēju to novērst.
- Pārmērīgs procesuālais formālisms nav pieļaujams darba strīdos. Senāts uzsvēra, ka darba tiesībās jāņem vērā darbinieka kā ekonomiski un sociāli vājākās puses aizsardzība, tādēļ tiesai jānodrošina efektīva tiesību aizsardzība, nevis jāatsaka prasījums formālu nepilnību dēļ.
- Prettiesiski atlaistam darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Ja darba devējs turpina tiesvedību, darba piespiedu kavējums turpinās arī tiesvedības laikā. Ja prettiesiski atlaista darbinieka prasība ir apmierināta, bet darba devējs pārsūdz spriedumu, darbiniekam saglabājas tiesības uz vidējo izpeļņu arī par laiku līdz apelācijas instances spriedumam.
