Kāpēc ievēlēt padomi? Kādas ir tās funkcijas, uzdevumi, tiesības un kompetence? Kādos gadījumos padome ir jāievēl obligāti, bet kādos – tā ir izvēles iespēja?
Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 291.pantu padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses un uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību KL un statūtos noteiktajos ietvaros.
Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) padomes izveidošana nav obligāta, bet akciju sabiedrībām (AS) tā ir obligāta.
Visbiežāk SIA padome tiek izveidota gadījumos, kad tajā ir salīdzinoši liels dalībnieku skaits, kā dēļ dalībnieku ikdienas kontrole pār valdi var nesamērīgi apgrūtināt sabiedrības darbību, vai arī dalībnieku nevēlēšanās iesaistīties šādā kontrolē, deleģējot šo funkciju padomei.
Padomes sastāvs
Minimālais padomes locekļu skaits ir 3, bet maksimālais skaits – 20. AS padomi ievēl uz laiku, kas nav ilgāks par 5 gadiem, savukārt SIA padomi ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts padomes pilnvaru termiņa ierobežojums.
Visbiežāk SIA padome tiek izveidota gadījumos, kad tajā ir salīdzinoši liels dalībnieku skaits, kā dēļ dalībnieku ikdienas kontrole pār valdi var nesamērīgi apgrūtināt sabiedrības darbību
SIA padomes un valdes locekļus ievēl dalībnieku sapulce, savukārt AS padomes locekļus – akcionāru sapulce, bet valdes locekļus – padome.
Padomes locekļi no sava vidus ievēl padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu priekšsēdētāja vietnieku. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājs ir prombūtnē (darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u.tml.) vai devis tādu uzdevumu.
KL paredz aizliegumu padomes loceklim vienlaikus ieņemt šīs sabiedrības, kā arī atkarīgās sabiedrības, valdes locekļa, revidenta, prokūrista vai komercpilnvarnieka amatu. Statūtos var noteikt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim, piemēram, profesionālos vai izglītības kritērijus padomes locekļa amata ieņemšanai.
Būtiski ir norādīt, ka padomes locekļa amats ir uzticības amats, tādēļ padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai, piemēram, ar pilnvaru. Šādai pilnvarai nav juridiska spēka.
Padomes funkcija un uzdevumi
Faktiski padomes vienīgā funkcija ir sabiedrības pārraudzība dalībnieku/akcionāru interesēs. Juridiskajā literatūrā ir skaidrots, ka pārraudzības funkcija nozīmē to, ka sabiedrības padomei ir jāseko, lai sabiedrības valde pilda savus pienākumus, un tā darbojas sabiedrības un tās dalībnieku/akcionāru interesēs.
Padomes locekļa amats ir uzticības amats, tādēļ padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai, piemēram, ar pilnvaru
KL 292.pants skaidri definē padomes uzdevumus:
- ievēlēt un atsaukt valdes locekļus (izņemot SIA), pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību;
- uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un dalībnieku/akcionāru sapulces lēmumiem;
- apstiprināt sabiedrības vispārīgos darbības principus un attīstības un finanšu mērķus, kā arī uzraudzīt to īstenošanu;
- pārraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību;
- izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu (KL 174.pants);
- pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem;
- apstiprināt darījuma slēgšanu vai dot piekrišanu darījuma slēgšanai starp sabiedrību un valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, vai revidentu;
- iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu;
- dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt pamatkapitālu KL 249.panta 4.daļas minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos KL 249.panta 5.daļas minētajā gadījumā.
Vienlaikus padomei ir pienākums mēneša laikā veikt valdes darbības pārbaudi, ja to rakstveidā pieprasa sabiedrības akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par 1/10 no sabiedrības pamatkapitāla.
Padomes tiesības un kompetence
Padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai ir tiesības:
- jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām;
- pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu;
- uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot veikt pārbaudi vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam;
- sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.
Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.
Atšķirībā no AS, kur padomes kompetencē neviens nedrīkst iejaukties, SIA dalībnieku sapulce var izskatīt jautājumus, kas ir SIA padomes kompetencē.
AS padomes ekskluzīvajā kompetencē ietilpst valdes izveidošana.
Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē
KL paredz sabiedrības statūtos noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Likumā noteikts, ka par svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:
- līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;
- uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;
- nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
- filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;
- tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;
- tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;
- kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;
- jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana.
Vienlaikus sabiedrības statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei ir jāsaņem padomes piekrišana.
Padomes sēde un lēmumu pieņemšana
Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes norise un tajā pieņemtie lēmumi tiek fiksēti rakstveidā, sastādot padomes sēdes protokolu.
Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai uzdevumā – padomes priekšsēdētāja vietnieks pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes sēdes sasaukšanas tiesības ir gan katram padomes loceklim, gan arī valdei. Pieprasot sasaukt padomes sēdi, pieprasījumā jānorāda motivācija sēdes sasaukšanas nepieciešamībai un nolūkam.
Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Praksē nereti ir situācijas, kad faktiskais padomes locekļu skaits ir mazāks par sabiedrības statūtos noteikto padomes locekļu skaitu. Šādā gadījumā, aprēķinot kvorumu, tas nosakāms pēc statūtos noteiktā, nevis faktiskā padomes locekļu skaita.
Atšķirībā no AS, kur padomes kompetencē neviens nedrīkst iejaukties, SIA dalībnieku sapulce var izskatīt jautājumus, kas ir SIA padomes kompetencē
Padomes sēdē lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Sabiedrības statūtos var noteikt, ka padomes lēmumu pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu vairākums, kā arī var noteikt, ka padomes sēdē balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
Būtiski piebilst, ka KL 299.panta 2.1daļā noteikts balsu vairākuma aprēķināšanas mehānisms gadījumā, ja padomes loceklim nav balsstiesību. Proti, ja padomes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka pēc padomes sēdē klātesošo balsstiesīgo padomes locekļu balsīm.
KL 299.panta 4.daļa noteic padomes sēdes protokola obligātos rekvizītus. Protokolā jānorāda:
- sabiedrības firma;
- padomes sēdes norises vieta un laiks;
- padomes sēdes dalībnieki;
- darba kārtības jautājumi;
- darba kārtības jautājumu apspriešanas gaita un saturs;
- balsošanas rezultāti, norādot katra padomes locekļa balsojumu (par vai pret) par katru lēmumu;
- padomes sēdē pieņemtie lēmumi;
- padomes locekļa atšķirīgais viedoklis par pieņemto lēmumu, ja padomes loceklis nepiekrīt lēmumam un balso pret to, un pieprasa viedokļa ierakstīšanu padomes sēdes protokolā;
- padomes sēdes vadītāja un vismaz vēl viena sēdes dalībnieka paraksts.
Padomes sēdes parasti vada padomes priekšsēdētājs, taču likums nenosaka konkrētu amatu, kā kompetencē būtu padomes sēdes vadīšana – par padomes sēdes vadītāju var tikt ievēlēts jebkurš sēdē klātesošais padomes loceklis. Atklājot padomes sēdi, klātesošie padomes locekļi visbiežāk lemj gan par padomes sēdes vadītāja ievēlēšanu, gan par tā padomes locekļa ievēlēšanu, kurš pēc sēdes paraksta padomes sēdes protokolu.
