2026.gada 1.augustā stājās spēkā Būvniecības likuma grozījumi, kas drīzumā ļaus būvniecības ieceres īstenot pa posmiem. Skaidrojam, uz kādām ēkām šī iespēja attiecas un kāda būs jaunā būvniecības kārtība. Likuma grozījumi ietver arī virkni citu izmaiņu, kas skar vēja elektrostacijas, kopīpašnieku piekrišanu būvniecībai, militāros objektus un citus būvniecības procesa aspektus.
Elastīgāka kārtība
Būvniecības likums papildināts ar jaunu 15.1pantu, kas noteic, ka būvniecības ieceri var realizēt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja. Jaunas būves būvniecību, pārbūvi vai novietošanu var sadalīt atsevišķos posmos, paredzot šos posmus būvprojektā minimālā sastāvā un būvprojektā. Attiecīgā posma būvdarbus šādā gadījumā var uzsākt pēc tam, kad posmam ir izstrādāts būvprojekts tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un saņemti nepieciešamie saskaņojumi. Paredzēts, ka par šādu atsevišķu būvdarbu posmu var izdalīt tādu būves daļu, kas ir patstāvīgi noturīga konstrukcija, kā arī ārējos inženiertīklus, būves nenesošās konstrukcijas vai piederumus vai ārtelpas labiekārtojuma elementus un citus ar šiem objektiem saistītos būvdarbus.
Tā kā jaunais regulējums atļauj būvniecību pa posmiem gadījumos, kad būvdarbiem nepieciešama būvatļauja, attiecīgi – ja būvniecība tiek veikta vienkāršotā procesā ar paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību, būvniecība pa posmiem nav piemērojama.
Būvniecības ieceri var realizēt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja
Likumdevējs norādījis, ka šāds regulējums izstrādāts, lai racionalizētu esošo būvniecības ieceres realizācijas kārtību, padarot to elastīgāku un pielāgotu mūsdienu investīciju projektu dinamikai.
Jaunais regulējums nozīmē, ka, lai uzsāktu un veiktu kādu atsevišķu būvdarbu posmu, nebūs nepieciešams pilnībā izstrādāt un saskaņot būvprojektu tehniskā projekta detalizācijas līmenī attiecībā uz visu būvniecības ieceri kopumā, ja ierosinātājs būs paredzējis būvdarbu veikšanu pa posmiem.
Saistībā ar jauno regulējumu paredzēts veikt grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (MK noteikumi Nr.500) un Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (MK noteikumi Nr.529), kur atbilstoši publiski pieejamajai izstrādes stadijā esošajai noteikumu grozījumu projekta versijai paredzēts noteikt būvprojekta detalizācijas līmeni tām būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas būvdarbu posmos. Proti, MK noteikumos Nr.529 paredzēts – ja būvdarbus paredzēts veikt pa būvdarbu posmiem, tad būvprojektu izstrādā visam būvdarbu apjomam izvērstā skiču projekta stadijā un katru būvdarbu posmu tehniskajā projekta stadijā. MK noteikumos Nr.500 savukārt paredzēts ietvert attiecīgās starpstadijas definējumu, proti, tiks paredzēts, ka izvērstais skiču projekts ir starpstadija, kurā projekta izstrāde detalizēti atrisina telpisko plānojumu, principiālo konstruktīvo uzbūvi, atbilstošos arhitektoniskos un tehnoloģiskos risinājumus. Starpstadijā arī izvērtē atbilstošas būvniecības metodes, izmantojamos materiālus un tipiskas tehniskās detaļas, kas nepieciešamas objekta īstenošanai. MK noteikumos Nr.500 arī iecerēts noteikt – ja būvdarbus paredzēts īstenot pa posmiem, tad būvprojekta ekspertīzi, ja tāda veicama, veic katram būvdarbu posmam. Būvprojektam ekspertīzi veic izvērstā skiču projekta stadijā, bet būvdarbu posma rasējumiem – tehniskā projekta stadijā.
Ja būvdarbi veikti pa posmiem, objekts kopumā jānodod ekspluatācijā pēc visu būvdarbu posmu pabeigšanas. Tā ir viena no būtiskākajām atšķirībām no līdzšinējā regulējuma
Ja būvdarbi veikti pa posmiem, objekts kopumā jānodod ekspluatācijā pēc visu būvdarbu posmu pabeigšanas. Tā ir viena no būtiskākajām atšķirībām no līdzšinējā regulējuma, kas arī turpmāk saglabās iespēju būvniecības ieceri īstenot un nodot ekspluatācijā pa kārtām. Atbilstoši regulējumam būves kārta var būt būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām.
Papildus ar grozījumiem likuma 14.panta 4.daļā noteikts, ka būvniecības ierosinātājs var prasīt būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošanu, atjaunošanu vai pārbūvi paredzēt kā nosacījumus būves pieņemšanai ekspluatācijā, nepārbaudot projektēšanas nosacījumu izpildes ietvaros. Šī norma formulēta diezgan neskaidri, bet pieņemams, ka ar to paredzēts īpaši nostiprināt, ka būvvalde pēc ierosinātāja pieprasījuma nevar atteikties izdarīt atzīmi par cita būvniecības posma projektēšanas nosacījumu izpildi, tādēļ, ka nav izstrādāta būves ārējo un iekšējo inženiertīklu būvprojekta sadaļa. Un šī ārējo un iekšējo inženiertīklu būvprojekta sadaļa var tikt izstrādāta un īstenota līdz pat būves pieņemšanai ekspluatācijā.
Likuma grozījumi par iespēju būvniecības ieceres realizāciju sadalīt posmos stāsies spēkā 2027.gada 1.martā.
Jaunas prasības vēja elektrostacijām
Vēl viens nozīmīgs jaunums grozījumos attiecas uz vēja elektrostaciju projektiem. Ar grozījumiem likuma 7.pantā pašvaldībām tiek piešķirtas tiesības individuāli izvērtēt, vai būvniecības ierosinātājam nepieciešams veikt būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu nolūkā padziļināti analizēt vēja elektrostaciju un to būvniecības ieceru savstarpējo mijiedarbību. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad to izvietojums un savstarpējie attālumi, tostarp citu tuvējo pašvaldību administratīvajā teritorijā esošās vēja elektrostacijas vai to būvniecības ieceru atrašanās vietas tuvums un paredzamā ietekme, plānotā jauda vai arī citi apstākļi liecina par iespējamu kumulatīvu ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pašvaldība informē būvvaldi, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā:
- nodotas ekspluatācijā tādas vēja elektrostacijas, kurām veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums;
- izdota būvatļauja tādu vēja elektrostaciju būvniecībai, kurām veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums.
Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nav veikta būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums tādām vēja elektrostacijām, kurām saskaņā ar jauno regulējumu šāds ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums nepieciešams.
Ja pašvaldība ir noteikusi ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējuma nepieciešamību, tad Valsts vides dienests pēc iesniegtā izvērtējuma analīzes var izdot tehniskos noteikumus par pasākumiem kumulatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai.
Likuma pārejas noteikumi noteic, ka vēja elektrostaciju būvniecības iecerei, attiecībā uz kuru no 2015.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.jūlijam ir pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, piemēro būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu vēja elektrostacijām, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nodotas ekspluatācijā tādas vēja elektrostacijas vai izdota būvatļauja tādu vēja elektrostaciju būvniecībai, kuru kopējā jauda ir vismaz 150 megavati.
Kopīpašnieku saskaņojums būvniecībai
Precizēts arī regulējums attiecībā uz būvniecību kopīpašumā, proti, būvniecībai nepieciešamo saskaņojumu no citu kopīpašnieku puses. Likuma 14.panta 18daļā paredzēts, ka kopīpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un būvniecības iecere paredz būvdarbus atsevišķā lietošanā esošā telpu grupā, ciktāl šie būvdarbi neattiecas uz citām kopīpašumā esošām būves daļām. Telpu grupas atrašanos atsevišķā lietošanā apliecina ieraksts zemesgrāmatā.
Ja atsevišķas lietošanas kārtība zemesgrāmatā būs reģistrēta, un būvdarbus paredzēts veikt tikai kāda kopīpašnieka atsevišķā lietošanā esošajā telpu grupā, pārējo kopīpašnieku saskaņojums būvniecībai netiks prasīts
Tas nozīmē – ja zemesgrāmatā ir reģistrēts ieraksts par atsevišķu lietošanas kārtības noteikšanu kopīpašumā esošai dzīvojamai mājai, tad būvniecības procesā būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, nevērtēs noteiktās lietošanas kārtības noteikumu saturu katrā konkrētajā gadījumā. Ja atsevišķas lietošanas kārtība zemesgrāmatā būs reģistrēta, un būvdarbus paredzēts veikt tikai kāda kopīpašnieka atsevišķā lietošanā esošajā telpu grupā, pārējo kopīpašnieku saskaņojums būvniecībai netiks prasīts. Grozījumos arī īpaši norādīts, ka kopīpašnieku piekrišanu nepārvērtē, veicot kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izskatot nostiprinājuma lūgumu tiesā (zemesgrāmatā).
Līdzšinējā būvvalžu prakse šajā jautājumā nebija vienveidīga, tomēr visbiežāk tika vērtēts katrā konkrētajā gadījumā noteiktās lietošanas kārtības noteikumu saturs. Proti, ja būvniecība bez citu kopīpašnieku saskaņojuma lietošanas kārtības līgumā tika atļauta, tad papildu saskaņojums no citu kopīpašnieku puses netika prasīts. Savukārt, ja būvniecības veikšana lietošanas kārtības līgumā atļauta nebija, tad visbiežāk praksē citu kopīpašnieku saskaņojums būvniecībai tika prasīts.
Jāuzsver, ka jaunais regulējums attiecas tikai uz būvniecību dzīvojamās mājās. Praksē tas būs nozīmīgs daudzu vēsturisko kopīpašumu un nesadalītu dzīvojamo māju īpašniekiem.
Izmaiņas mežsaimniekiem un armijai
Ar grozījumiem tiek paplašināts būvētāja jēdziens, iekļaujot tajā arī personas, kas veic mežsaimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka arī šīs personas noteiktos gadījumos varēs pašas organizēt un veikt būvdarbus savām vajadzībām bez būvkomersanta piesaistes. Tiek noteikts, ka juridiskā persona, kas veic mežsaimniecisko darbību, var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja tā būvē, pārbūvē vai atjauno pirmās grupas inženierbūves un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās.
Regulējums par būvētāja jēdziens paplašināšanu stāsies spēkā 2027.gada 1.jūlijā.
Tāpat būtiski atvieglots arī regulējums militāro objektu būvniecībai. Līdz šim arī militāro objektu būvniecībā atkāpju no būvnormatīvu tehniskajām prasībām gadījumā tika prasīts pamatojums un alternatīvo tehnisko risinājumu saskaņojums. Likuma grozījumi turpmāk militāro objektu būvniecībā atļauj atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez pamatošanas un nesaskaņojot alternatīvos tehniskos risinājumus, nodrošinot būves atbilstību mehāniskās stiprības un stabilitātes principam. Atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām jānorāda būvprojektā.
