Darbinieks, braucot ar elektroskrejriteni no darba uz mājām, sadūrās ar pretimbraucošu skrejriteni, kā rezultātā tika bojāts uzņēmuma dators. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam segt zaudējumus – izdevumus par datora salabošanu?
Ko saka likums
Lai gan elektroskrejriteņus izmanto bieži, reti kurš aizdomājas par tiesiskajām attiecībām, kas veidojas, personai to lietojot.
Taču saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CS likums) 9.panta 1.daļas 3.punktu, braucot ar elektroskrejriteni, persona piedalās ceļu satiksmē. Tādējādi tai ir pienākums ievērot ceļu satiksmi reglamentējošos normatīvos aktus.
CS likuma 9.panta 1.daļas 3.punktā noteikts, ka ceļu satiksmē atļauts izmantot tikai reģistrētus elektroskrejriteņus. Turklāt elektroskrejriteni atļauts vadīt personai, kura ir sasniegusi 14 gadu vecumu un kurai ir velosipēda vadītāja apliecība vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Tā kā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē (OCTA likums) elektroskrejritenis ir uzskatāms par transportlīdzekli, elektroskrejriteņa īpašniekam ir jānodrošina, lai tā izmantošanas laikā būtu spēkā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polise. Šis pienākums attiecas arī uz publiski nomā piedāvāto elektroskrejriteņu īpašniekiem, piemēram, koplietošanas elektroskrejriteņu pakalpojumu sniedzējiem.
Ja ceļu satiksmes negadījumā tiek bojāta darba devēja manta, par zaudējumiem uzskatāmi mantas atjaunošanai nepieciešamie izdevumi
Tādēļ sadursme starp diviem elektroskrejriteņiem ir kvalificējama kā ceļu satiksmes negadījums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 39.4.apakšpunktam, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietusi trešās personas manta (piemēram, darba devējam piederošs dators, kas nav neviena ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā dalībnieka īpašums), tad par ceļu satiksmes negadījumu ir obligāti jāziņo Valsts policijai (VP) un jārīkojas saskaņā ar tās norādījumiem. VP noskaidro ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un aktā fiksē konstatētos faktus, tostarp izvērtē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus un attiecīgās personas atbildību.
Fiksējot ceļu satiksmes negadījumu, ir svarīgi nofotografēt negadījuma vietu, tostarp bojāto datoru, kā arī paskaidrojumos VP norādīt, ka dators ir bojāts ceļu satiksmes negadījumā. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai nodrošinātu pierādījumus tam, ka datora bojājumi radušies tieši konkrētā ceļu satiksmes negadījuma dēļ.
Atbildīgā persona
Ja ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā par vainīgu tiks atzīts otra elektroskrejriteņa lietotājs, tad, pamatojoties uz OCTA likuma 25.panta 1.daļas 3.punktu, darba devējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību apdrošinātājam, kurš ir apdrošinājis otra elektroskrejriteņa īpašnieka civiltiesisko atbildību.
Ja apdrošinātājam kāda iemesla dēļ nav pienākuma izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību (piemēram, ja ir iestājies kāds no izņēmumiem) vai arī negadījuma brīdī elektroskrejritenim nav bijusi spēkā OCTA polise, darba devējam saglabājas tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību tieši no otra elektroskrejriteņa lietotāja. Šādā gadījumā, pamatojoties uz Civillikuma 1635. un 1779.pantu, darba devējs var izvirzīt tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.
Ja mantu nav iespējams atjaunot, par zaudējumiem atzīstama tās vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma. Šos zaudējumus darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam
Savukārt, ja par vainīgo ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā tiks atzīts darbinieks, zaudējumu atlīdzināšanu regulē Darba likuma (DL) 86.pants. Atbilstoši šā panta 1.daļai, ja darbinieks prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, viņam ir pienākums tos atlīdzināt.
Ceļu satiksmes noteikumu neievērošana ir uzskatāma par prettiesisku rīcību, savukārt ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ir šīs rīcības sekas. Ja ceļu satiksmes negadījumā tiek bojāta darba devēja manta, par zaudējumiem uzskatāmi mantas atjaunošanai nepieciešamie izdevumi. Ja mantu nav iespējams atjaunot, par zaudējumiem atzīstama tās vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma. Šos zaudējumus darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam.
DL īpaši aizsargā darbinieku, tādēļ strīda gadījumā darba devējam ir jāpierāda darbinieka prettiesiskā un vainojamā rīcība, darba devējam nodarīto zaudējumu esība, kā arī cēloņsakarība starp darbinieka rīcību un nodarītajiem zaudējumiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar DL 86.pantu tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, var ierobežot vai samazināt darbinieka civiltiesiskās atbildības apmēru, ja konstatē, ka zaudējumu rašanos ir veicinājusi arī darba devēja rīcība, dodot neatbilstošus norādījumus vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
Piemērs
Ja darba devējs uzdeva darbiniekam nogādāt datoru ar elektroskrejriteni, bet nenodrošināja piemērotus datora aizsardzības līdzekļus (piemēram, triecienizturīgu somu vai mugursomu), tiesa var secināt, ka arī darba devēja rīcība ir veicinājusi zaudējumu rašanos. Šādā gadījumā tas var būt pamats darbinieka civiltiesiskās atbildības samazināšanai vai ierobežošanai.
Kā mazināt risku
Lai darba devējs pasargātu sevi no minētajiem zaudējumiem, ieteicams laikus veikt preventīvus pasākumus iespējamo risku mazināšanai. Ja darbinieku darba pienākumi bieži ir saistīti ar darba devēja mantas pārvadāšanu, piemēram, darbinieki regulāri ņem līdzi datorus, lai strādātu attālināti, darba devējam būtu lietderīgi izvērtēt mantas apdrošināšanas iespējas un noslēgt apdrošināšanas līgumu, kas segtu iespējamos zaudējumus šādu risku iestāšanās gadījumā.
Tāpat darba devējs var noteikt iekšējo kārtību un reglamentēt darbinieku rīcību, pārvadājot darba devējam piederošo mantu. Piemēram, iekšējos noteikumos var paredzēt, ka darbiniekiem nav atļauts pārvadāt darba devēja mantu, pārvietojoties ar elektroskrejriteni. Šādi noteikumi palīdz skaidri noteikt darba devēja prasības un darbinieku pienākumus, kā arī var būt nozīmīgi, vērtējot darbinieka atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
