Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2050. gadā varētu sasniegt 18,3 teravatstundas (TWh), kas ir aptuveni 2,6 reizes vairāk nekā 2025. gadā, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas prognozes.
Š.g. pavasarī Dienas Bizness rīkoja konferenci, aptverot sektoram būtiskus stratēģiskus jautājumus – kā nodrošināt enerģētisko drošību un vienlaikus attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas tirgu. TEGOS biroju konferencē pārstāvēja partnere, Enerģētikas prakses grupas vadītāja Agnese Hartpenga. Pēc konference medijs publicēja arī plašāku Latvijas enerģētikas attīstības apskatu, ietverot Agneses komentāru.
Nepieciešams investēt
Lai nākotnē novērstu jaudu trūkumu un garantētu stabilu elektroapgādi, Baltijas energosistēmai nepieciešami būtiski ieguldījumi.
Agnese Hartpenga, partnere, norāda, ka, lai gan Baltijas valstis bieži tiek uztvertas kā vienots reģions, katras valsts enerģētikas sektora potenciāls un attīstības stadija būtiski atšķiras. “Reģions kopumā saglabā pievilcību investoriem, īpaši pēc sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropas tīklu, kas ir radījusi jaunus ieņēmumu avotus, tostarp pilnvērtīgi atverot balansēšanas tirgus. Vienlaikus, runājot par investīcijām enerģētikas sektorā, jāņem vērā arī ģeopolitiskais konteksts, tostarp Baltijas valstu robeža ar Krieviju. Šis risks pats par sevi investīcijas neaptur, taču var ietekmēt finansēšanas izmaksas un investoru prasīto ienesīgumu, un tā nozīme lielā mērā ir atkarīga no tā, cik spēcīga un prognozējama ir drošības, regulējuma un tirgus struktūra,” teic A. Hartpenga, uzsverot, ka šobrīd investīcijas bremzē vairāku faktoru kopums.
“Ierobežota pieslēgumu pieejamība, sarežģīts un laikietilpīgs atļauju process, kā arī tirgus ieņēmumu un regulatīvā ietvara nenoteiktība ir galvenie no tiem. Īpaši būtisks faktors ir regulējuma stabilitāte. Papildu izaicinājums Baltijas reģionā ir arī salīdzinoši vāja ilgtermiņa elektroenerģijas tirdzniecības līgumu jeb PPA prakse, kas liedz attīstītājiem nodrošināt stabilus, prognozējamus ieņēmumus ilgtermiņā. Tieši šeit būtisku lomu nākotnē varētu spēlēt jauni, energoietilpīgi patērētāji – piemēram, datu centri, ūdeņraža projekti vai citi liela mēroga industriāli risinājumi, kas varētu nodrošināt pieprasījumu un veicināt PPA tirgus attīstību,” spriež A. Hartpenga.
Ar rakstu pilnībā iespējams iepazīties Dienas Bizness jūlija numurā.
