2026.gada 27.septembrī stāsies spēkā būtiski grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. To mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot vides un ilgtspējas apgalvojumiem un maldinošas komercprakses novēršanai. Skaidrojam, kādas ir jaunās prasības un kā tās ietekmēs uzņēmumus.
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumi pamatoti ar direktīvas (ES) 2024/825 prasībām. Tās mērķis ir veicināt patērētāju līdzdalību zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un uzlabojot viņu informētību. Ar šo direktīvu tiek grozītas direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES.
Zaļā pārkārtošanās un zaļmaldināšana
Ņemot vērā klimata pārmaiņas un arvien aktīvāku vides aizsardzības politikas attīstību starptautiskā, reģionālā un nacionālā līmenī, uzņēmumu ārējā komunikācijā un produktu marķējumā ir būtiski pieaudzis uzsvars uz vides, klimata un ilgtspējas aspektiem. Proti, norit tā dēvētā zaļā pārkārtošanās – politikas un ekonomikas pārmaiņu kopums, kas vērsts uz klimata pārmaiņu mazināšanu, vides aizsardzību un pāreju uz resursu ziņā efektīvu, ilgtspējīgu, klimatneitrālu un videi draudzīgāku ekonomiku.
Attiecīgi arī produkti un pakalpojumi bieži tiek raksturoti kā videi draudzīgi, klimatneitrāli vai ilgtspējīgi. Tomēr liela daļa šo apgalvojumu ir neskaidri vai nepietiekami pamatoti, tādēļ pastāv risks, ka patērētāji var tikt maldināti. Tāpat ir novērojama selektīva informācijas pasniegšana, kad tiek izcelta kāda pozitīva produkta īpašība, piemēram, pārstrādājams iepakojums, bet noklusēts, ka produkta un tā iepakojuma ražošana ir saistīta ar paaugstinātu emisiju līmeni. Patērētājus var maldināt arī nezināmu un neapstiprinātu sertifikātu izmantošana, kā arī vizuālas norādes un risinājumi – zaļa krāsu palete, dabas simboli vai marķējums, kas rada nepamatotu iespaidu, ka produkts ir videi draudzīgs.
Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ievieš būtiskus ierobežojumus uzņēmumu komunikācijā un komercpraksē. Tie nodrošinās, ka patērētāji saņem skaidru, ticamu un pārbaudāmu informāciju
Kaut arī šāda prakse, ko dēvē par zaļmaldināšanu, bija sastopama jau līdz šim, tās ierobežošanai tika piemērots vispārīgais negodīgas komercprakses regulējums, kas tomēr nebija pietiekami konkrēts un efektīvs šādu pārkāpumu precīzai identificēšanai un novēršanai.
Lai pielāgojotos pašreizējiem tirgus apstākļiem, Eiropas Savienības līmenī tika pieņemta direktīva 2024/825. Šī direktīva un attiecīgie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ievieš būtiskus ierobežojumus uzņēmumu komunikācijā un komercpraksē. Tas nodrošinās, ka patērētāji saņem skaidru, ticamu un pārbaudāmu informāciju, kas ļaus izdarīt pamatotas un ilgtspējīgas izvēles, vienlaikus mazinot maldinošas komercprakses riskus zaļās pārkārtošanās procesā.
Precizēti termini
Šo mērķu sasniegšanai ar grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir precīzi definēti vairāki termini, piemēram:
- vides norāde – jebkuras formas komercpaziņojums, kas tieši vai netieši norāda uz preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma, digitālā satura, zīmola vai komercprakses īstenotāja pozitīvu, neitrālu vai uzlabotu ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar citiem, ja šāds apgalvojums nav noteikts kā obligāts un var tikt izteikts arī kā marķējums, simbols vai nosaukums;
- ilgtspējas marķējums – pēc uzņēmuma iniciatīvas norādīta privāta vai publiska marķējuma zīme, kas izceļ preci, pakalpojumu vai komercprakses īstenotāju, atsaucoties uz tā vides vai sociālajiem raksturlielumiem.
Terminu definēšana Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā uzraugošajām iestādēm ļaus novilkt skaidru robežu starp pieļaujamu un maldinošu komunikāciju vai komercpraksi.
Stingrāki noteikumi vides apgalvojumiem
Līdztekus terminoloģijas precizējumiem likuma grozījumi būtiski paplašina to gadījumu loku, kuros komercprakse atzīstama par maldinošu. Piemēram, vides apgalvojumi par nākotnes sniegumu (tādi kā emisiju samazināšanas plāni) turpmāk būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīsies uz detalizētu, pārbaudāmu un laikā ierobežotu īstenošanas plānu ar skaidri noteiktiem mērķrādītājiem. Šī prasība būtiski ierobežos deklaratīvus solījumus, ko uzņēmumi līdz šim bieži izmantojuši reputācijas un atpazīstamības veidošanai bez reāla un pārbaudāma izpildes mehānisma.
Prasība būtiski ierobežos deklaratīvus solījumus, ko uzņēmumi līdz šim bieži izmantojuši reputācijas un atpazīstamības veidošanai bez reāla un pārbaudāma izpildes mehānisma
Tāpat grozījumi paplašina to komercprakses gadījumu sarakstu, kas jebkuros apstākļos uzskatāmi par maldinošiem. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram:
- ilgtspējas marķējuma izmantošana bez atbilstošas un publiski pārbaudāmas sertifikācijas shēmas;
- vispārinātu vides norāžu sniegšana bez pierādāma pamatojuma;
- vides apgalvojumu attiecināšana uz visu produktu, lai gan patiesībā tie attiecas tikai uz kādu atsevišķu tā aspektu.
Grozījumi likumā īpašu uzmanību pievērš arī tā dēvētajiem klimatneitralitātes apgalvojumiem. Turpmāk par maldinošu uzskatīs tādu komercpraksi, kurā produkta vai pakalpojuma ietekme uz vidi tiek raksturota kā neitrāla, samazināta vai pozitīva, balstoties vienīgi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu, nevis uz faktisko ietekmi visā produkta dzīves ciklā.
Nozīmīgas izmaiņas skar arī apgalvojumus par produktu lietošanas ilgumu, izturību, remontējamību un apriti. Turpmāk būs aizliegta tāda komercprakse, kas sniedz nepatiesu informāciju par produkta kalpošanas ilgumu vai apgalvo, ka to ir iespējams salabot, lai gan patiesībā remonts nav iespējams, vai tiek rosināts iegādāties vai nomainīt kādu preces detaļu vai to darīt ātrāk, nekā tas ir tehniski nepieciešams. Aizliedzot šādu rīcību, grozījumu mērķis ir tiešā veidā vērsties pret komercpraksi, kas veicina produktu priekšlaicīgu novecošanu un pārmērīgu patēriņu.
Digitālie produkti un programmatūras atjauninājumi
Noteikumi ir precizēti arī attiecībā uz digitālajiem produktiem un programmatūras atjauninājumiem. Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ietverts skaidrs aizliegums noklusēt vai sniegt nepilnīgu informāciju par atjauninājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz produkta funkcionalitāti, kā arī aizliegts radīt maldinošu priekšstatu par to nepieciešamību. Šāds regulējums ir vērsts uz to komercprakses formu ierobežošanu, kas netieši veicina produktu priekšlaicīgu novecošanu un mudina patērētājus uz nepamatotu rīcību, piemēram, jauna produkta iegādi.
Kontrole un jauni vērtēšanas kritēriji
Turklāt ir paplašināts uzraudzības ietvars, nosakot, ka komercprakses izvērtējumā turpmāk jāņem vērā ne tikai tradicionālās produkta īpašības, bet arī tā vides, sociālie un apritīguma (prakse, kuras mērķis ir saglabāt produktu apritē pēc iespējas ilgāk, vienlaikus līdz minimumam samazinot atkritumu daudzumu un ietekmi uz vidi) raksturlielumi. Tas nozīmē, ka uzraugošajām iestādēm būs jāvērtē produkta remontējamība, ilgizturība un reciklējamība jeb materiāla spēja pēc tā lietošanas beigām tikt savāktam, pārstrādātam un pārvērstam jaunā izejvielā vai izstrādājumā. Līdz šim tas nebija obligāts vērtēšanas kritērijs.
Turpmāk par maldinošu uzskatīs komercpraksi, kurā produkta vai pakalpojuma ietekme uz vidi tiek raksturota kā neitrāla, samazināta vai pozitīva, balstoties vienīgi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu
Kopumā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir loģisks solis tiesiskā regulējuma attīstībā, pielāgojoties mūsdienu mainīgajam tirgum. Jaunie noteikumi ievērojami palielinās prasības komercprakses caurskatāmībai, un komersantiem būs rūpīgi jāizvērtē savas mārketinga stratēģijas, lai nodrošinātu, ka visi ar vidi un ilgtspēju saistītie apgalvojumi ir atbilstoši dokumentēti, objektīvi un pārbaudāmi.
