TEGOS Latvijas biroja sertificēta mediatore Vladlena Rudusāne ir sagatvojusi strukturētu izklāstu par mediācijas procesa galvenajiem soļiem.
Kas ir mediācija?
Mediācija ir strukturēts process, kurā divas vai vairākas strīdā iesaistītas puses pašas brīvprātīgi cenšas vienoties par izlīgumu ar mediatora palīdzību.
Lai arī mediācija ir brīvprātīgs process, Latvijas tiesas arvien biežāk mudina puses izmantot mediāciju kā ārpustiesas strīda risināšanas veidu, ne tikai pirms strīda izskatīšanas, bet arī tiesvedības gaitā. Ja abas puses piekrīt mediācijas izmantošanai tiesvedības laikā civilstrīdā, tiesnesis aptur tiesvedību un nosaka termiņu mediācijas izmantošanai. Ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, ko apliecina mediatora izsniegts apliecinājums par mediācijas rezultātu, prasītājam tiek atmaksāti 50% no iemaksātās valsts nodevas.
Kādas ir galvenās atšķirības starp mediāciju un tiesu? Kādi ir mediācijas principi?
Mediācija ir brīvprātīga. Katra puse, kā arī mediatore, var izbeigt mediāciju jebkurā laikā.
- Mediācija ir konfidenciāla. Mediatore publiski neizpauž mediācijas laikā iegūto informāciju, kā arī neizpauž vienai pusei otras puses sniegto informāciju bez tās piekrišanas. Puses var vienoties, ka konfidencialitāte attiecas arī uz viņām. Tas ļauj atrisināt strīdu diskrēti.
- Pašnoteikšanās princips. Atšķirībā no tiesas mediācija ir pušu kontrolēts iznākums, jo pašas puses meklē risinājumu iespējas, nedeleģējot sava strīda iznākumu trešās personas vai instances rokās.
- Mediatores neitralitāte. Mediatore nav nevienas puses aģents vai interešu aizstāvis, bet gan procesa vadītāja. Mediatore nevada mediāciju, ja pastāv interešu konflikts.
- Laika ekonomija un izmaksu ietaupīšana. Atšķirībā no tiesvedības procesa, kas var ilgt gadiem, mediācijā strīdu iespējams atrisināt vienas dienas vai dažu sesiju ietvaros. Turklāt mediācijas procesa ātrums pretstatā tiesvedībai ilgtermiņā nozīmē arī tiesvedības izmaksu un enerģijas ietaupīšanu.
- Attiecību saglabāšana. Mediācijas process labāk nekā tiesvedība palīdz saglabāt attiecības starp strīda pusēm, kad puses pēc strīda risināšanas cer tās turpināt – piem., starp darījumu partneriem, darba devējiem un darbiniekiem, kolēģiem, uzņēmuma īpašniekiem un valdes locekļiem, īrniekiem un izīrētājiem, ģimenes locekļiem un kaimiņiem.
Mediācijas posmi
Lai gan katrs mediācijas process ir unikāls, mediācijai, ko vada Vladlena Rudusāne, var izdalīt šādus posmus:
Pirms mediācijas
- Līgums ar mediatoru. Visas puses paraksta rakstveida līgumu ar mediatori par mediācijas izmantošanu. Līgums ietver pušu un mediatores piekrišanu mediācijas izmantošanai, domstarpību būtību, procesa pamata noteikumus (pušu un mediatora tiesības un pienākumus), mediācijas apmaksas noteikumus. Ja mediāciju apmaksā trešā persona (piem., darba devējs apmaksā mediāciju darba strīdā darbinieku starpā), arī šī trešā puse paraksta līgumu.
- Fakti par strīdu un lietas materiāli. Puses nosūta mediatorei ar strīdu saistītu dokumentāciju (ja tāda ir) – tiesvedības materiālus, iesniegumus, korespondenci.
- Laiks un telpa. Tiek noteikts mediācijas datums, laiks un adrese. Mediatore piedāvā mediācijas norisei zvērināta advokāta biroja TEGOS telpas Rīgā, Elizabetes ielā. Mediāciju var novadīt vienā vai vairākās telpās – vienu telpu kopīgām sesijām, un atsevišķas telpas katrai pusei (tās pārstāvjiem) individuālām sesijām. Mediāciju iespējams novadīt arī attālināti (MsTeams, Zoom).
Mediācijas laikā
Mediācijas procesa struktūra:
- Ievads. Mediatore un puses pārrunā procesa noteikumus, vienojas par mediācijas mērķiem, darba kārtību, galvenajām sarunu tēmām.
- Faktu noskaidrošana. Katra puse izstāsta savu situācijas redzējumu.
- Interešu atklāšana. Šajā posmā tiek noskaidrotas katras puses intereses (problēmas, vajadzības, vērtības) konkrētajā strīdā. Tiek noskaidrots, kur šīs intereses pārklājas, un kur šķietami nav salāgotas.
- Risinājumi. Šajā stadijā tiek vākti un atlasīti iespējamie risinājumu varianti. No tiem tiek izvērtēti un iztestēti perspektīvākie, kas apmierina katras puses intereses.
- Vienošanās. Mediatore un puses finalizē vienošanās uzmetumu.
Pēc mediācijas
Mediatore sagatavo apliecinājumu par mediācijas rezultātu, kurā norādīta mediatore, puses, strīda priekšmets, mediācijas izbeigšanas datums, tas, vai mediācija izbeigta ar vai bez vienošanās.
Mediācija ar vienošanos:
- Mediatore var palīdzēt noformēt konceptuālu vienošanās uzmetumu.
- Pēc puses pieprasījuma mediatore izsniedz rakstveida apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos ar vienošanos.
Mediācija bez vienošanās: Mediatore katrai pusei izsniedz rakstveida apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos bez vienošanās.
