Imigrācijas likums paredz vairākus mehānismus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, un viena no būtiskākajām kategorijām ir ieguldījums Latvijas kapitālsabiedrībā. Taču, kā tas bieži notiek regulētos procesos, pastāv būtiskas nianses, kuras ir jāzina jau sākotnēji, lai izvairītos no iestāžu atteikumiem vai pat situācijām, kad ārvalstu investors tiek izraidīts no valsts, kurā viņš jau paspējis iekārtot savu dzīvi.
ibizness.lv raksta autore: Nataļja Puriņa, TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte
Ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijas kapitālsabiedrībās vienlaikus veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, stimulējot kapitāla ieplūdi, uzņēmējdarbību un nodokļu maksājumus valsts budžetā, kā arī nodrošina ārvalstu investoriem nozīmīgu iespēju iegūt tiesības uzturēties Latvijā un līdz ar to – brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības (ES) telpā. Rezultātā termiņuzturēšanās atļaujas iegūšana, balstoties uz ieguldījumiem Latvijas kapitālsabiedrībā, kļūst ne tikai par juridisku instrumentu, bet arī par savstarpēji izdevīgu sadarbības modeli starp investoru un Latvijas valsti.
Lai gan termiņuzturēšanās atļaujas iegūšana investīciju ceļā dažās jurisdikcijās tiek vienkāršoti dēvēta par “zelta vīzu” programmu, Latvijas regulējums ir daudz specifiskāks, precīzāks un ar stingrām prasībām attiecībā uz ieguldījumu apmēru, uzņēmuma darbību un nodokļu nomaksu, lai nodrošinātu investīciju reālu pienesumu valsts ekonomikai un novērstu programmas izmantošanu fiktīvu shēmu veidošanai.
Trīs galvenie investīciju modeļi
Investīcijas kapitālsabiedrībā tiek regulētas Imigrācijas likuma (IL) 23.panta 1.daļas 28.punktā, kas nosaka vairākus alternatīvus ieguldījuma veidus un prasības atkarībā no sabiedrības lieluma un tās apgrozījuma. Likums piedāvā trīs galvenos investīciju modeļus – tos var apskatīt kā atšķirīgus “sliekšņus”, kas piemērojami dažāda veida komercdarbībai.
Lai varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, jāizpildās trīs nosacījumiem, kas attiecas uz visiem trim ieguldījumu modeļiem:
- ieguldījums pamatkapitālā – palielinot esošās kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai dibinot jaunu kapitālsabiedrību ar noteikto pamatkapitālu;
- vienreizējs maksājums valsts budžetā – 10 000 eiro, iesniedzot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumu;l
- ieguldījuma apmērs un uzņēmuma atbilstība konkrētam kategoriju modelim – atbilstoši A, B vai C ieguldījuma modelim.
Regulējuma struktūra demonstrē likumdevēja ieceri: piesaistīt investīcijas ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī mazajiem un vidējiem (MVU), gan atsevišķi, gan grupu līmenī. Šāda diferencēta pieeja ļauj elastīgi reaģēt uz ekonomikas struktūru un dažādu uzņēmumu kapacitāti absorbēt papildu investīcijas.
A ieguldījuma modelis – MVU
Pirmais un praksē bieži izmantotais variants paredz vismaz 50 000 eiro lielu ieguldījumu tādā kapitālsabiedrībā, kura atbilst abiem kritērijiem:
- nodarbina ne vairāk kā 50 darbiniekus,
- gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 10 milj. eiro.
Šie kritēriji atbilst MVU definīcijai ES tiesībās, un to mērķis ir veicināt dinamisku mazo uzņēmumu attīstību, kur kapitāla pieplūdums var radīt būtisku ekonomisku ietekmi.
Būtisks ir arī personu skaita ierobežojums – viena uzņēmuma pamatkapitālā, balstoties uz šo ieguldījumu modeli, termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ne vairāk kā 10 investori, ja katrs ir:
- veicis individuālu 50 000 eiro ieguldījumu un
- iemaksājis 10 000 eiro budžetā.
Šis ierobežojums normatīvi novērš kapitālsabiedrības izmantošanu tikai kā mehānismu masveida uzturēšanās atļauju piesaistei, nodrošinot ieguldījuma reālu ekonomisku jēgu.
B ieguldījuma modelis – lielie uzņēmumi
Otrs alternatīvais modelis attiecas uz investīcijām lielāka mēroga uzņēmumos, prasot vismaz 100 000 eiro ieguldījumu. Attiecīgajai kapitālsabiedrībai jāatbilst diviem kritērijiem:
- nodarbina vairāk par 50 darbiniekiem,
- gada apgrozījums vai bilances kopsumma pārsniedz 10 milj. eiro.
Šajā modelī nav noteikts ierobežojums, cik investori var saņemt termiņuzturēšanās atļauju vienā kapitālsabiedrībā. Tas atspoguļo likumdevēja atziņu, ka lieliem uzņēmumiem ir lielāka spēja absorbēt vairākus neatkarīgus ieguldījumus, vienlaikus saglabājot ekonomisko stabilitāti.
C ieguldījuma modelis – uzņēmumu grupas struktūras
Trešais ieguldījuma veids pēc būtības ir funkcionāli līdzīgs otrajam – prasīts vismaz 100 000 eiro ieguldījums –, taču tas attiecas uz situācijām, kad:
- kapitālsabiedrība kopā ar vienu vai vairākām meitas sabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā, nodarbina vairāk par 50 darbiniekiem,
- gada apgrozījums vai bilances kopsumma pārsniedz 10 milj. eiro.
Šis regulējuma elements ir īpaši nozīmīgs uzņēmumu grupām, kur korporatīvā struktūra sadala darbiniekus un finanšu rādītājus starp vairākām sabiedrībām. Normas fleksibilitāte dod iespēju investoram pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, kad komerciālā darbība faktiski tiek veikta grupas līmenī, nevis individuālas sabiedrības ietvaros.
PMLP pārliecinās, ka investīcija ir reāla, izsekojama un pamatota ar dokumentiem. Ieguldījuma veikšanai ir jāpierāda finanšu līdzekļu nonākšana uzņēmuma pamatkapitālā
Jārēķinās ar pārbaudēm
Ieguldījums kapitālsabiedrībā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā, vienmēr saistīts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rūpīgu pārbaudi.
Pirmkārt, PMLP pārliecinās, ka investīcija ir reāla, izsekojama un pamatota ar dokumentiem. Ieguldījuma veikšanai ir jāpierāda finanšu līdzekļu nonākšana uzņēmuma pamatkapitālā. Parasti tas tiek apliecināts ar bankas maksājumu dokumentiem, Uzņēmumu reģistra aktu par pamatkapitāla palielināšanu un sabiedrības statūtu jauno redakciju vai lēmumu par kapitāla palielināšanu. Ar nodomu apliecinājumiem vien nepietiek — nepieciešami konkrēti, izsekojami finanšu dokumenti.
Otrkārt, tiek vērtēts, vai uzņēmums patiešām darbojas. PMLP pārbauda faktiskās saimnieciskās darbības esamību, darbinieku nodarbinātību un to, vai uzņēmuma komercdarbība notiek nepārtraukti, nevis tikai “uz papīra”. Aktīva, funkcionējoša uzņēmuma esība ir būtisks priekšnoteikums investora uzturēšanās atļaujai.
Treškārt, pats investors pārbaudes laikā iesniedz ne tikai ieguldījumu apliecinošos dokumentus, bet arī visus vispārīgos dokumentus, kas nepieciešami uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tie ir ceļošanas dokuments, iztikas līdzekļu apliecinājums, veselības apdrošināšana, sodāmības neesamības dokuments (atkarībā no uzturēšanās ilguma un izcelsmes valsts), kā arī fotogrāfija, aizpildīta anketa un dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.
Tādējādi ieguldījuma veikšana kapitālsabiedrībā nav tikai formāls process — tā ir caurspīdīga, dokumentēta un praksē funkcionējoša darbība, kurai jāatbilst gan ekonomiskajiem kritērijiem, gan vispārīgajām uzturēšanās atļaujas prasībām.
Papildu prasības? Ir arī tādas
Lai gan ārvalstu investors, izpildot visus IL noteiktos nosacījumus un iesniedzot pilnu dokumentu paketi, sākotnēji saņem termiņuzturēšanās atļauju līdz pat pieciem gadiem, PMLP kontrole ar to nebeidzas. Ja uzturēšanās atļauja izsniegta uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, katru gadu ir jāveic uzturēšanās atļaujas reģistrācija, un šajā procesā PMLP atkārtoti pārbauda, vai uzturēšanās tiesības joprojām ir pamatotas.
Kā jau minēts, “investīcijas pret termiņuzturēšanās atļauju” programmas mērķis ir piesaistīt investīcijas Latvijas ekonomikai, radot reālu pienesumu vietējiem uzņēmumiem, kā arī nodrošināt papildu ieņēmumus valstij. Lai nodrošinātu, ka šis mērķis tiek sasniegts, likumdevējs noteicis skaidru un objektīvi izmērāmu kritēriju — nodokļu samaksu noteiktā apmērā.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 83.punkts nosaka, ka kapitālsabiedrības dalībniekam, kurš ieguvis termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz ieguldījumu pamatkapitālā (A ieguldījuma modelis), ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka sabiedrība katru pārskata gadu ir samaksājusi nodokļus vismaz 40 000 eiro apmērā. Pirmajā, nepilnajā pārskata gadā nodokļu samaksai vidēji mēnesī jābūt ne mazākai par 3300 eiro.
Savukārt noteikumu 83.¹punkts– piemērojams tiem investoriem, kas ieguvuši termiņuzturēšanās atļauju uz cita veida ieguldījuma pamata (B ieguldījuma modelis). Šajā gadījumā katram pārskata gadam noteiktā nodokļu summa ir būtiski augstāka — 100 000 eiro, bet pirmajā, nepilnajā pārskata gadā vidējai mēneša summai jābūt ne mazākai par 8300 eiro.
Reģistrācijas procedūras laikā PMLP pārbauda, vai uzņēmums tiešām ir samaksājis likumā noteikto nodokļu apjomu. Ja prasība nav izpildīta, termiņuzturēšanās atļauja tiek anulēta, un investors zaudē tiesības uzturēties Latvijā. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad uzturēšanās atļauja tiek anulēta nevis ļaunprātības dēļ, bet normu nezināšanas, kļūdu vai nolaidības rezultātā. Nereti šāds PMLP lēmums investoru sasniedz negaidīti — kā zibens no skaidrām debesīm.
Nodokļu samaksu vērtējis Senāts
Tiesu praksē izkristalizējušās būtiskas nianses par nodokļu samaksas vērtējumu, īpaši gadījumos, kad nodokļi samaksāti ar nokavējumu. Ilgu laiku PMLP uzskatīja, ka nodokļu saistībām ne tikai jābūt izpildītām, bet arī izpildītām termiņā. Līdz ar to, ja sabiedrība nodokļus samaksāja vajadzīgajā apmērā, bet to izdarīja novēloti, PMLP uzskatīja, ka kritērijs nav izpildīts un termiņuzturēšanās atļauja ir anulējama. Šo pieeju noraidīja Senāts.
Likums neprasa, lai nodokļi būtu samaksāti precīzi termiņā, bet gan lai tie būtu faktiski samaksāti par attiecīgo pārskata gadu
Tā, kādā lietā PMLP uzskatīja, ka kapitālsabiedrība nav izpildījusi MK noteikumu Nr.564 prasību, lai gan sabiedrība kopumā bija iemaksājusi 40 518,28 eiro. Vienlaikus būtiska daļa – vairāk nekā 21 tūkst. eiro – bija samaksāta pēc noteiktā termiņa. Tāpēc PMLP secināja, ka prasība nav izpildīta, un atteica uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.
Pirmās instances tiesa un apgabaltiesa atbalstīja šo pieeju, norādot, ka novēloti nodokļu maksājumi nevar tikt ņemti vērā. Pieteicēja ar to nesamierinājās un vērsās kasācijas instancē, apstrīdot normu interpretāciju.
Senāts, izskatot lietu, nonāca pie būtiskiem secinājumiem. Vispirms Senāts uzsvēra, ka tiesību norma, kas uzliek pienākumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas/reģistrācijas nolūkā samaksāt MK noteikumos Nr.564 minēto nodokļu summu, jāinterpretē atbilstoši tās mērķim: ir jānoskaidro objektīvais, neatgriezeniski budžetā samaksātais nodokļu apmērs, nevis jāvērtē, vai nodokļu samaksas termiņi formāli ievēroti. Likums neprasa, lai nodokļi būtu samaksāti precīzi termiņā, bet gan lai tie būtu faktiski samaksāti par attiecīgo pārskata gadu.
Šajā kontekstā Senāts atgādināja, ka nodokļu maksātājam ir tiesības labot deklarācijas un veikt papildu maksājumus arī vēlāk, un ja šie maksājumi neatgriezeniski nonākuši valsts budžetā, tiem ir jābūt ieskaitītiem kopējā summā. Pretējā gadījumā likumdevēja mērķis – faktiski nodrošināt papildu ieņēmumus valstij – netiktu sasniegts.
Senāts arī norādīja, ka šāda pieeja saskan ar IL sistēmu un investīciju programmas būtību. Programmas mērķis ir piesaistīt kapitālu un radīt valsts budžetam reālu finansiālu ieguvumu. Ja nodokļu apjoms ir samaksāts, tad tas ir būtiskākais kritērijs – nevis tas, vai konkrētie maksājumi veikti precīzā datumā.
Apgabaltiesa, pēc Senāta domām, bija kļūdījusies, nepamatoti izslēdzot vēlāku maksājumu daļu no aprēķina un neveicot padziļinātu normu analīzi saskaņā ar Senāta judikatūru. Tādēļ tās spriedums tika atcelts, un lieta nodota jaunai izskatīšanai.
Atziņas
Spriedums nostiprina svarīgu atziņu: aprēķinot nodokļu kopsummu par attiecīgo gadu, ir jāņem vērā visi neatgriezeniski samaksātie nodokļi, tostarp tie, kas samaksāti pēc termiņa vai pēc deklarāciju precizēšanas. Lēmumam par uzturēšanās atļauju izšķiroša ir faktiska nodokļu samaksa noteiktajā apmērā, nevis formāla maksājumu termiņu ievērošana.
Ārvalstniekam, kurš plāno ieguldīt sabiedrībā ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļauju, rūpīgi jāizvērtē investīciju modelis, sabiedrības profils un nodokļu nomaksas prasības, kā arī jānodrošina dokumentu un finanšu caurspīdība. Savlaicīga juridiskā un nodokļu konsultācija būtiski samazina risku, ka uzturēšanās atļauja netiek piešķirta vai pagarināta. Latvijas regulējums ir skaidrs un detalizēts, un tā pareiza piemērošana investoriem nodrošina stabilu un likumīgu tiesību pamatu uzturēties Latvijā.
