Elektroniskie pierādījumi ārpus robežām
Noziedzības pārcelšanās uz digitālo vidi aktualizē jautājumus par elektroniskajiem pierādījumiem – to būtību, iegūšanu un izmantošanu kriminālprocesā. Iepriekšējā publikācijā stāstījām par elektronisko pierādījumu iegūšanu, savukārt šajā pievērsīsimies starptautiskajai sadarbībai elektronisko pierādījumu nodošanā, ko stiprina arī Eiropas Savienības jaunais regulējums.
Ņemot vērā, ka elektroniskie pierādījumi kā pierādījuma veids ir definēts tikai Kriminālprocesa likumā (KPL), kā arī saskaņā ar tiesu praksi civillietās datu nesējā esošs audiovizuāls ieraksts tiek pielīdzināts rakstveida pierādījumam, apskatīsim tikai jautājumu par elektroniskajiem pierādījumiem kriminālprocesā.
Datu iegūšanas un nostiprināšanas prakse
Lai iegūtu un pēc tam arī kriminālprocesa nolūkos analizētu un pārbaudītu datus, kas sagatavoti, apstrādāti un uzglabāti automatizētā datu apstrādes sistēmā vai ierīcē, praksē Latvijā veic informācijas tehnoloģiju ekspertīzi. Saskaņā ar KPL 194.panta 1.daļu ekspertīzi ir pamats veikt tad, ja kāda kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.
Informācijas tehnoloģiju ekspertīzes ietvaros procesa virzītājs var uzdot ekspertam izpētīt informāciju, kas atrodas datoros, serveros, pārnēsājamos elektroniskās informācijas nesējos, mobilajos tālruņos un plaukstdatoros, skimeros un citās automatizētās datus apstrādes sistēmās un ierīcēs. Latvijā šādu ekspertīzi var veikt Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde vai Valsts tiesu ekspertīžu birojs.
Praksē novērots, ka kriminālprocesā datu iegūšanu un nostiprināšanu, piemēram, no mobilā telefona, veic ar izņemšanas un apskates izmeklēšanas darbībām. Vispirms procesa virzītājs izņem attiecīgo mobilo tālruni, secīgi veic tā apskati, sastādot apskates protokolu, kurā norāda informāciju par izņemto tālruni un tā SIM karti (arī vizuālo stāvokli), PIN kodu, protokolam pievieno tālruņa vizuālā izskata fotogrāfijas, norāda, vai tālrunim ir vai nav uzstādīts “lidojuma režīms”. Protokolā piefiksē, ka mobilo tālruni un pēc tam atsevišķi arī SIM karti pievieno dienesta datoram un ar speciālas programmatūras palīdzību dienesta datorā izveido ierīcē esošās informācijas kopiju (spoguļkopiju). Ja apskates laikā konstatē, ka mobilajā tālrunī atrodas, piemēram, kāda sarakste “WhatsApp” lietotnē, kas satur konkrētajam kriminālprocesam nozīmīgu informāciju, saraksti izdrukā un pievieno apskates protokolam kā atsevišķu pielikumu. Būtiski, ka apskates laikā ar speciālas programmatūras palīdzību var restaurēt arī iepriekš dzēstus foto vai video failus un sarakstes. Apskates protokolā arī norāda, ka spoguļkopija no tālruņa un SIM kartes ierakstīta atsevišķā zibatmiņā, kas kā pielikums pievienota apskates protokolam.
Prakse rāda, ka secīgi veic arī atsevišķu apskati, kurā detalizētāk izvērtē zibatmiņu ar mobilā tālruņa un SIM kartes spoguļkopiju, kā arī ar speciālas programmatūras palīdzību apskata telefonā un SIM kartē esošos datus. Šādā apskatē, piemēram, var detalizētāk izpētīt kāda konkrēta lietotāja saraksti ar citām personām, saraksti izdrukātu pielikumu formā pievienojot zibatmiņas apskates protokolam.
Elektronisko pierādījumu regulējums Eiropas Savienībā
Digitālajā pasaulē nav fizisku valsts robežu, tāpēc elektronisko pierādījumu iegūšanā un saglabāšanā arvien lielāku nozīmi iegūst starpvalstu sadarbība, tās ātrums un efektivitāte. Eiropas Savienības (ES) statistikas datos norādīts, ka elektroniskajiem pierādījumiem – digitālajiem datiem, piemēram, e-pastiem, īsziņām un datplūsmas datiem – ir būtiska loma 85% no visām kriminālizmeklēšanām ES. Šie dati bieži vien tiek glabāti citā valstī, nevis tajā, kurā ir izdarīti noziedzīgi nodarījumi, piemēram, teroristu uzbrukumi, kibernoziegumi, naida kurināšana tiešsaistē, un tos var viegli izdzēst.
Saistībā ar elektroniskajiem pierādījumiem ES līmenī tikai nesen konstatēts, ka, lai arī ES paredzēta dalībvalstu savstarpēja palīdzība krimināllietās un ir iespēja pieprasīt pierādījumus no citas dalībvalsts, esošās procedūras un termiņi nav pietiekami piemēroti elektroniskajiem pierādījumiem, kas ir nestabilāki un kurus var izdzēst vienkāršāk un ātrāk.
Jaunā regulējuma mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku un ātrāku ES dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu elektronisko pierādījumu saglabāšanu un to vēlāku izsniegšanu
Tāpat ES līmenī konstatēta tiesiskā regulējuma sadrumstalotība, kas rada problēmas tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt likumīgus pieprasījumus, un arvien vairāk saskaras ar juridisku nenoteiktību un, iespējams, tiesību aktu kolīziju. Tādēļ Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē tika nolemts pieņemt īpašus noteikumus attiecībā uz tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību elektronisko pierādījumu saglabāšanas un sniegšanas jomā, kuros ņem vērā elektronisko pierādījumu īpašo raksturu. Tāpat nolemts, ka noteikumos ir jāiekļauj pienākums tiem pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attieksies jaunais regulējums, tieši atbildēt uz pieprasījumiem, kurus iesniegušas iestādes citā dalībvalstī.
Tāpēc pieņemta regula 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa, kā arī pieņemta ar regulu saistītā direktīva 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā. Regulas un direktīvas normatīvajam regulējumam kā vienotam veselumam ir jāsāk darboties 2026.gada 18.februārī, kas ir datums, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības.
Saskaņā ar regulā ietvertajiem noteikumiem ES kompetentā tiesu iestāde kriminālprocesā varēs izdot vai nu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai arī Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, ar kuru varēs uzdot attiecīgo pakalpojumu sniedzējam, kas ES piedāvā pakalpojumus un ir iedibināts citā dalībvalstī, vai, ja nav iedibināts, bet ir juridiski pārstāvēts citā dalībvalstī, sniegt vai saglabāt elektroniskos pierādījumus neatkarīgi no datu atrašanās vietas. Tāpat saskaņā ar regulas noteikumiem Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu varēs izdot, lai pēc kriminālprocesa izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kas noteikts vismaz uz četriem mēnešiem ar lēmumu, kurš gadījumos, kad notiesātā persona izvairās no tiesas, nav pieņemts in absentia.
Jaunā un apjomīga ES regulējuma mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku un ātrāku ES dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu elektronisko pierādījumu saglabāšanu un to vēlāku izsniegšanu dalībvalstij, kas attiecīgos elektroniskos pierādījumus pieprasa. Tam vajadzētu atvieglot un paātrināt piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, ko izmanto, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības vainīgās personas, neatkarīgi no tā, kur attiecīgie dati atrodas.
Starptautiskā regulējuma aspektā būtiski, ka 2025.gada 27.martā Latvijas tieslietu ministre parakstīja Konvencijas par kibernoziegumiem (konvencija Latvijā stājusies spēkā jau 2007.gada 1.jūnijā) otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu. Lai arī šis protokols vēl nav stājies spēkā, tā mērķis ir paplašināt starptautisko sadarbību kibernoziedzības izmeklēšanā un elektronisko pierādījumu iegūšanā.
Tas ļaus kompetentajām iestādēm tieši pieprasīt informāciju no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp domēnu reģistrācijas datu, abonentu informāciju, kā arī informāciju par datu plūsmu un uzglabātajiem datoru datiem. Protokolā ir arī noteikumi par operatīvu sadarbību ārkārtas situācijās, kad apdraudēta cilvēka dzīvība vai drošība. Protokols veicinās arī kopējas izmeklēšanas grupu izveidi un videokonferenču izmantošanu pierādījumu (piemēram, liecinieku un ekspertu liecību) iegūšanai. Dokumentā ietverti skaidri nosacījumi personas datu aizsardzībai, tostarp informācijas glabāšanas termiņi, pārredzamība un iespējas vērsties tiesā. Protokols paredz, ka jebkāda datu apmaiņa ir jāveic saskaņā ar cilvēktiesību un privātuma aizsardzības principiem. Valstīm būs jāieceļ atbildīgās iestādes saziņai un datu apstrādes uzraudzībai.
Pirmā raksta daļu var izlasīt šeit- Noziegumu digitālās pēdas – elektroniskie pierādījumi – Tegos
